Apvienotās Karalistes parlamenta Digitālās, Kultūras, Mediju un Sporta komiteja ne tikai izmeklē "Cambridge Analytica" skandālu saistībā ar "Facebook" lietotāju datu noplūdi, bet arī cenšas ieviest izmaiņas britu likumos, lai šādi gadījumi neatkārtotos. Tās vadītājs, parlamentārietis Damians Kolins kopā ar Latvijas vēstnieci Parlamenta telpās atklāja diskusiju, kur dažādu jomu eksperti stāstīja par savu pieredzi, saskaroties ar tā dēvēto pēcpatiesību, viltus ziņām, dezinformāciju un propagandu, kā arī sprieda par to, kā ar to cīnīties.
"Vispirms vajadzīgas pilnvaras neatkarīgajiem regulētājiem, lai viņi varētu būt droši, ka tehnoloģiju kompānijas pakļaujas datu aizsardzības likumiem. Jāpārskata arī mūsu vēlēšanu likumi, lai pārliecinātos, ka ir pietiekami caurspīdīgi politiskā reklāma, ja vēlētāji saņem ziņas vēlēanu kampaņas laikā, ir jābūt skaidrībai, no kurienes tās nāk," uzskata Damians Kolins, Apvienotās Karalistes parlamenta Digitālās, Kultūras, Mediju un Sporta komitejas vadītājs.
"Ar "Facebook" jābūt tieši tāpat, kā tad, ja tā ir avīze vai buklets pie jūsu durvīm. Un mums vēl jāstrādā pie tā, lai tehnoloģiju kompānijas būtu atbildīgas par to, lai vērstos pret bīstamu saturu un dezinformāciju, lai skaidri būtu redzams avots. Jo šāda tipa kampaņas ir sabiedrībai bīstamas, un tad, kad esam tās identificējuši, mums jābūt pārliecībai, ka kompānijas kā "Facebook" un "Twitter" dara visu, lai izņemtu šos stāstus," norāda Kolins.
Diskusijā piedalījās arī žurnāliste Karole Kadvaladra, kuras raksti laikrakstā "The Observer" par "Cambridge Analytica" spēlēja centrālo lomu "Facebook" krīzē. Viņa stāstīja par to, kā tika atklāts skandāls, secinot, ka ir nepieciešams vairāk regulēt informācijas un komunikāciju tehnoloģiju uzņe'mumu darbību.
"Šobrīd būtiski ir savākt pierādījumus. Kas notiks pēc tam, kas notiks ar šiem pierādījumiem, kas notiks ar rekomendācijām, ir cita lieta. Taču ilgu laiku bija tāda sajūta, ka ir tikai daži cilvēki, kuri kliedz vējā, daži akadēmiķi un žurnālisti, un šobrīd situācija ir ļoti pozitīva, jo politiķi arī to sāk izmeklēt. Viņi sāk domāt, kā varētu regulēt, piemēram, lielas interneta platformas. Tādēļ ceru, ka šis ir sākums, lai atrastu problēmas risinājumus," situāciju iezīmē Kadvaladra.
Klausītāju vidū bija arī vairāki akadēmiķi, to vidū Kranfīldas Universitātes politiskā mārketinga profesors Pols Bains, kurš atgādināja, ka nedrīkst aizmirst, ka propagandā tiek ieguldīti ļoti lieli līdzekļi.
"No Mitrohina arhīviem zinām, ka Krievijas aktīvo pasākumu programma 1991.gadā bija aptuveni 1,2 miljardi. Ja tā ir taisnība, tad mūsdienu naudā tas būtu 2-3 miljardi mārciņu, šis daudzums norāda, cik lielu uzmanību viņi tika pievērsuši tolaik, un es nevaru iedomāties, ka viņu šībrīža ietekme būtu mazāka. Mans viedoklis ir, ka mums vajadzētu tērēt daudz vairāk laika un pūļu, lai apzinātu šo ietekmi, gan Eiropā, gan NATO," uzskata Bains.
Parlamenta komisijas vadītājs atzīst, ka Latvijas pieredze, cīnoties ar dezinformācijas kampaņām, varētu būt ļoti noderīga arī britiem, kuri ar šādu problēmu ir saskārušies salīdzinoši nesen.
"Šīs komisijas vadītājs ir izteicis vēlmi ierasties Rīgā un arī uzklausīt mūsu pieredzi, gan mediju, gan NVO pieredzi, gan cīņa ar propagandu, gan arī mediju stiprināšanas jautājumos. Tāpat mēs bieži tiekamies arī ar britu Ārlietu minsitrijas pārstāvjiem, tieši ar tiem, kuri nodarbojas ar cīņu pret propagandu, stratēģisko komunikāciju. Tā kā šai sadarbībai tiešām ir iespējas attīstīties," tā Gunta Sloga, Baltijas mediju ekselences centra izpilddirektore.
Taču sociālie tīkli politikā var spēlēt arī ļoti pozitīvu lomu. To akcentēja Helēna Mārgareta, Oksfordas Interneta institūta direktore, atzīmējot, ka vēl nekad par politiku nav interesējušies tik daudz jauniešu.
