Kemerons arī turpina vizītes Eiropas Savienības dalībvalstu galvaspilsētās, lai pārliecinātu citu valstu vadītājus piekrist britu vēlmēm pārskatīt līdzšinējās attiecības ar Briseli.
Eiropas Savienības līderu sanāksme Briselē, kas paredzēta 18. februārī, ir brīdis, kad Lielbritānijas līderis Deivds Kemerons cer panākt būtisku atbalstu britu valdības iecerētajām reformām attiecībās ar ES. Lielākas pilnvaras parlamentam noraidīt Eiropas Savienības lēmumus ir viens no galvenajiem punktiem, ko ļoti asās debatēs britu parlamentā izcēlis arī Londonas mērs Boriss Džonsons, kuru kā savas kampaņas seju vēlētos redzēt daudzi Lielbritānijas atdalīšanās no ES atbalstītāji.
Starp Londonas mēru Džonsonu un premjeru Kemeronu izvērtās dzīvas debates.
„Varbūt mēs varētu vaicāt premjerministram, kā šīs sarunas ar Briseli mainīs līdzšinējo kārtību un atļaus lielākas pilnvaras parlamentam ierobežot Eiropas lēmumus,” aicināja Džonsons.
Kemerons savukārt klāstīja, ka „ir itin vietā izcelt šīs problēmas”. “Pirmkārt, mēs jau 2010. gadā referendumā iestājāmies par lielāku šīs institūcijas suverenitāti, un tā ir viena no lietām, par ko es esmu apņēmības pilns cīnīties vēl vairāk. Ja jūs palūkojaties uz Lielbritānijas priekšlikumiem, tad tajos ir atdot dalībvalstu teikšanai gan imigrācijas, gan labklājības, gan ekonomiskās glābšanas iespējas, gan lielāku teikšanu tieslietās un iekšlietās, kāda jebkad britu vēsturē kopš iestāšanās Eiropas Savienībā ir bijusi,” pauda britu premjers.
“Es nesaku, ka tas ir perfekti un ka Eiropas Savienība būs perfekta pēc šīs vienošanās, taču - vai britu pozīcija būs labāka un stiprāka, jā, tā būs!” uzsvēra Kemerons.
Tikmēr savu vērtējumu par piedāvājumiem britu pozīcijai no Eiropas Savienības puses, ko izstrādājis Eiropadomes līderis Donalds Tusks, sniedzis Eiropas Komisijas līderis Žans Klods Junkers, sakot, ka tie ir diezgan labi. Tuska priekšlikumi ietver četru gadu ilgu iespēju atturēties no sociālajiem pabalstiem imigrantiem no citām Eiropas Savienības valstīm, aizsardzību tām valstīm, kas neizmanto eiro valūtu, un lielākas pilnvaras parlamentam balsot pret Eiropas Savienības lēmumiem.
