Lielbritānija līdz ar citām rietumvalstīm aizvadīto gadu laikā vairākkārt uzstājusi, ka prezidents Bašars al Asads ir zaudējis leģitimitāti, īpaši pēc ķīmisko ieroču uzbrukumiem, un viņam nav vietas valsts nākotnē. Tomēr britu ārlietu ministrs Džeremijs Hants nu intervija telekanālā “Sky News” atzina, ka realitāte un spēku samērs Sīrijā ir mainījies par labu Asadam:
„Britu pozīcija ilgi bijusi, ka ar šo režīmu Sīrijā nebūs ilgstoša miera.
Taču ar nožēlu jāsaka – mēs domājam, ka [Asads] vēl kādu laiku paliks, pateicoties Krievijas atbalstam.
Krievija varētu domāt, ka ir ieguvusi ietekmes sfēru, uz ko mēs atbildētu – jā, bet jūs arī esat ieguvuši atbildību. Un, ja jūs būsiet iesaistīti Sīrijā, tad jums jānodrošina, ka Sīrijā tiešām ir miers. Tas nozīmē nodrošināt, ka prezidents Asads nevērš ķīmiskos ieročus pret paša tautu,” sacīja Hants.
Asada režīms nostiprinājies, atgūstot kontroli pār teritorijām, ko savulaik bija ieņēmušas opozīcijas kaujinieku grupas, un šķiet, ka jaunā realitāte ļauj pamazām atgriezties apritē arī arābu diplomātiskajā pasaulē. Pirms nedēļas Apvienotie Arābu Emirāti atkal atvēra vēstniecību Damaskā – septiņus gadus pēc tās slēgšanas. Dažas stundas vēlāk par līdzīgiem plāniem signalizēja arī Bahreina. Abas Persijas līča valstis 2012. gadā ieņēma stingru nostāju pret Asadu un vēlāk atzina Sīrijas opozīcijas grupu koalīciju.
Vienlaikus decembrī vizītē Damaskā ieradās arī Sudānas prezidents Omars al Baširs. Viņš kļuva par pirmo arābu līderi, kas apmeklēja Sīriju kopš kara sākuma un kopš Arābu līga apturēja Sīrijas dalību organizācijā. Atmaigšanu pret Asadu var skaidrot arī ar atsevišķu reģionālo lielvaru mēģinājumiem Sīriju atturēt no Asada režīmu atbalstošās Irānas ietekmes.
Pašlaik Sīrijā notiek pārgrupēšanās pēc tam, kas ASV prezidents Donalds Tramps negaidīti paziņoja par plānu no Sīrijas izvest ASV karavīrus, kas līdz šīm atbalstījuši kurdus cīņā pret džihādistu grupējumu “Daīš” jeb „Islāma valsts.”
Sīrijas kurdi bažījās arī par Turcijas uzbrukumu, tādēļ pēc Trampa paziņojuma lūdza Damaskas atbalstu, ļaujot stratēģiski svarīgajā Menbižas apkaimē Turcijas pierobežā izvietot Sīrijas valdības karaspēku.
Vienlaikus Krievija un Turcija vienojušās koordinēt savas kaujas operācijas Sīrijā, kā iemeslu minot jauno situāciju pēc Trampa lēmumiem.
