Ministrs piebilda, ka, ja ES Mejas valdības plāns nepatīk, tad tas ir Briseles ziņā nākt klajā ar citādu priekšlikumu, kas būtu pieņemas Londonai.
Fokss arī apsūdzēja Briseles birokrātus, ka tiem ir, viņa vārdiem - "teoloģiska apsēstība" ar ES noteikumiem tā vietā, lai vairāk domātu par "ekonomisko labklājību".
Pārējām ES dalībvalstīm ir jāizvēlas, vai rīkoties savu iedzīvotāju ekonomisko interešu labā vai turpināt ceļu, kas balstās apsēstībā ar bloka noteikumiem, teica britu ministrs.
Mejas valdība jūlijā pieņēma nostāju izstāšanās sarunās, kas paredz starp Lielbritāniju un ES izveidot brīvās tirdzniecības zonu. Taču EK sarunu vadītājs Barnjē šonedēļ noraidīja vienu no plāna priekšlikumiem. Proti, Londona ierosinājusi iekasēt ES muitas nodevas par precēm, kas sākotnēji tiek ievestas Apvienotajā Karalistē ar mērķi tālāk tās nogādāt kādā citā valstī. Viens no šī priekšlikuma mērķiem ir saglabāt atvērtu robežu starp Īriju un Ziemeļīriju. Taču Barnjē paziņoja, ka ES nekad neļaus blokā neesošai valstij tās vārdā iekasēt muitas nodevas.
Mejas valdība joprojām pauž pārliecību, ka tai izdosies panākt labu vienošanos ar ES pirms izstāšanās nākamā gada martā, tomēr arvien pieaug bažas, ka sarunas var izgāzties.
Britu centrālās bankas Anglijas Bankas vadītājs Marks Kārnijs piektdien brīdināja, ka iespēja, ka izstāšanās notiks bez vienošanās, ir "nepatīkami liela".
Ja šāds scenārijs tiešām piepildīsies, tas nozīmētu traucējumus tirdzniecībā un ekonomiskajā aktivitātē un arī augstākas cenas, teica Kārnijs.
