Britu militārists aicina NATO apzināt Krievijas flotes modernizāciju

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 6 gadiem.

Lielbritānijas gaisa spēku maršals Stjuarts Pīčs, kurš nākamgad ieņems NATO Militārās komitejas priekšsēdētāja amatu, paziņojis, ka aliansei lielāka uzmanība jāvelta Krievijas flotes modernizācijas apzināšanai.

Kā iespējamo apdraudējumu Pīčs minējis datu kabeļu pārgriešanu, kuri izvietoti zem ūdens. Tos ikdienā izmantoto finanšu darījumu veikšanai, kā arī komunikācijas nodrošināšanai, to skaitā saziņai starp alianses valstīm. Pirms pāris gadiem arī ASV norādīja uz Krievijas kuģu neierasto aktivitāti tuvu šīm zem ūdens izvietotajām interneta komunikācijām.

Pīčs uzskata, ka pēdējos gados līdz ar Krievijas karaflotes modernizāciju tā var apdraudēt NATO alianses valstu komunikāciju, kura tiek nodrošināta caur interneta datu vadiem, kas izvietoti zem ūdens. Tie savieno ne tikai tuvējās kaimiņvalstis, bet arī kontinentus un sniedzas pāri okeāniem. Pīčs uzsvēra, ka, nodarot kaitējumu šiem vadiem, tas ne tika ietekmētu sakarus, bet arī atstāstu būtiskas sekas uz ekonomikas procesu norisi. Jo aptuveni 97% visu finanšu darījumu joprojām notiek, izmantojot zemūdens interneta datu vadus. Tāpēc nākamais NATO Militārās komitejas priekšsēdētājs mudina alianses dalībvalstis uz kopīgu rīcību ar mērķi labāk izzināt Krievijas flotes spējas.

“Atbildot uz draudiem, ko rada Krievijas flotes modernizācija, gan kodolieroču, gan zemūdeņu un kuģu, mēs kopā ar alianses sabiedrotajiem esam noteikuši prioritātes, kuras veicamas, lai aizsargātu jūrā izvietotās komunikācijas līnijas. Ir jāsaprot, cik svarīgas tās ir NATO. Jo Krievija papildus jaunajiem kuģiem un zemūdenēm turpina attīstīt dažādas neierastas kaujas prasmes. Un, lai Apvienotā Karaliste un tās sabiedrotie būtu tam gatavi, jāgūst lielāks priekšstats par krievu flotes modernizāciju,” norādīja Pīčs.

Viņš uzsvēra, ka līdz ar modernizāciju tas arī nozīmē to, ka Krievijas flote var doties dziļākos ūdeņos, lai tur jau nodarītu daudz lielāku kaitējumu. Eksperti norāda, ka šādu bojājumu novēršana prasa daudz lielāku laiku nekā tad, ja tas notiek tuvāk sauszemei.

Tiek lēsts, ka kopējais interneta vadu garums, kas izvietoti zem ūdens, sasniedz ap 877 000 kilometru. Tie kopā veida ap 213 neatkarīgām vadu sistēmām.

Vēl 2015.gadā ASV izlūkošanas pārstāvji norādīja, ka krievu zemūdenes un „spiegu kuģi” atrodas tuvu svarīgākajiem zemūdens kabeļiem, kas atbild par visas pasaules interneta sakariem. Tolaik Savienotās Valstis uzsvēra, ja Krievijas zemūdenes sabojātu kabeli lielākā dziļumā, attiecīgi tālāk no sauszemes, tad faktiski valstu valdības un iedzīvotāji paliktu bez sakariem. Tiesa, Vašingtona uzskata, ka Krievija drīzāk vēlas pieslēgties šiem kabeļiem, nevis tos pārgriezt, lai pārtvertu svarīgu informāciju.

Avots Savienoto Valstu jūras flotē apstiprināja informāciju par izpēti 2015. gadā. Tā bija saistīta ar paaugstinātu Krievijas flotes darbību Ziemeļjūrā, Ziemeļaustrumu Āzijā un ASV krastu tuvumā.

Savukārt Pentagons par šo apdraudējumu informāciju tur lielā slepenībā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti