Britu konservatīvajiem met sociāldemokrātisku izaicinājumu

Lai gan pirms 12. decembrī gaidāmajām Lielbritānijas parlamenta vēlēšanām aptaujas liecina, ka premjerministrs Boriss Džonsons pagaidām var justies komfortabli, jo konservatīvie apsteidz galvenos konkurentus leiboristus par 9%, leiboristu līderis Džeremijs Kobrins gan solījis neredzēti aktīvu kampaņu, kurā viņš centīsies pārliecināt par nepieciešamību veidot pavisam citādāku Lielbritāniju.

Šis redzējums ir tik politiski kreiss, ka iemantojis pretestību ne tikai politisko pretinieku, bet arī paša partijas biedru vidū.  

Kāds “Goldman Sachs” partneris reiz izteicies, ka Korbina vadībā Lielbritānija būtu kā “Kuba bez saules”.

Leiboristiem šajās vēlēšanās ir viena no viskreisākajām platformām daudzu gadu laikā.

Viņi piedāvā apgriezt kājām sistēmu, lai tā strādātu parasto ļaužu, nevis bagātnieku labā. Ja šo partiju ievēlēs kaut mazākuma valdībā, tā varētu fundamentāli mainīt britu ekonomiku - izmaiņas varētu būt tik lielas, kādas kopš premjeres Mārgaretas Tečeres laikiem astoņdesmitajos gados nav pieredzētas, tā pauž “The Economist”.

“Šodien mēs piedāvājam visambiciozāko un radikālāko kampaņu, ko mūsu valsts jebkad ir redzējusi, lai nestu reālas pārmaiņas,” kampaņu raksturoja Korbins.

“Ja gribat dzīvot sabiedrībā, kas strādā visiem, ne tikai miljonāriem, ja vēlaties izglābt mūsu slimnīcas, skolas un sabiedriskos pakalpojumus no toriju finansējuma apcirpšanas un privatizācijas, ja gribat apturēt lielos piesārņotājus no mūsu vides iznīcināšanas, tad šajās vēlēšanās jums ir iespēja par to balsot,” klāstīja Korbins.

Daži no partijas piedāvājumiem - izbeigt konservatīvo taupības politiku, likvidēt privātskolas, samazināt darba nedēļu līdz četrām dienām.

Šādi plāni uztrauc daudzus ekonomistus, jo Lielbritānija ir ievinojama no radikālām pārmaiņām. Valstij ir liels budžeta deficīts, un tā ir atkarīga no ārvalstu kapitāla. Bet investori jau “Brexit” iespaidā sākuši zaudēt uzticību britu valdībai. Uzticības zudums institūcijām liek mārciņas vērtībai slīdēt zemāk, kas savukārt palielina aizņemšanās izmaksas.

Taču tai pašā laikā leiboristu programma var uzrunāt daudzas mazāk nodrošinātās sociālās grupas, kas jūtas atstātas novārtā. Savukārt Korbina zaļā politika varētu atrast daudzas dzirdīgas ausis jaunās paaudzes vēlētājos.

Pat ja aptaujas leiboristiem nesola vairākumu, arī mazākuma valdībā viņiem būtu iespējas būt gana radikāliem.  

Lai iekļūtu valdībā, viņiem gan, visticamāk, nāksies paļauties uz Skotu nacionālās partijas un liberāldemokrātu atbalstu. Kaut arī liberāldemokrāti noraidījuši oficiālu partnerību ar leiboristiem, viņi ir pret konservatīvajiem. Un arī skotu partija varētu piekāpties, jo Korbins paudis atbalstu skotu neatkarības referendumam.

Tikmēr konservatīvajiem nav acīmredzamu koalīcijas partneru.  

Tātad piecas nedēļas britu partijas varēs pārliecināt iedzīvotājus par savu redzējumu uz valsts politiku un “Brexit”, kas jau izraisījis tik daudz joku, karikatūru un parodiju, kā reti kurš politisks notikums. Un visvairāk joko briti paši. Angļu sarunvalodā pat radies jauns vārds – ''brexiting'', kas nozīmē ballītē atvadīties no visiem, bet projām tomēr neiet.         

Tviterī ir ieraksts: “Ir 2192. gads. Britu premjers apmeklē Briseli, lai lūgtu ''Brexit'' pagarinājumu. Neviens neatceras, kā šī tradīcija izveidojusies, bet katru gadu tā piesaista daudzus tūristus no visas pasaules.”

Radīta pat karte, kurā no Eiropas Savienības izstājušās visas pārējās valstis un izveidojušas jaunu Eiropas Apvienību, jo tas izrādījies vieglāk, nekā sagaidīt britu izstāšanos.

Britu dažbrīd melnais humors tiek demonstrētas arī publiski. Plakāti ar skarbiem jokiem redzami katrā demonstrācijā pie Vestminsteras.  

Dzīve pēc ''Brexit'' nenoliedzami kļūs grūtāka, to briti atzīst.  Bonda filmas būšot par 30% garākas, jo tajās būs redzams, kā viņa pasi ļoti rūpīgi pārbauda, kad viņš ceļo pa eksotiskām vietām Eiropā.

Savukārt kādā grāmatveikala skatlogā parādījies uzraksts, ka fantastikas grāmatas par dzīvi pēc apokalipses pārvietotas uz šodienas notikumu nodaļu.

 

KONTEKSTS:

Lielbritānijā oficiāli startējusi priekšvēlēšanu kampaņa pirms 12. decembrī gaidāmajām parlamenta vēlēšanām. Valdošā Konservatīvā partija šīs kampaņas uzmanības centrā likusi jautājumu par nepieciešamību novest līdz galam "Brexit" procesu. Tikmēr opozīcijā esošie leiboristi aicina neticēt kārtējiem premjerministra Džonsona solījumiem.  

Par ārkārtas vēlēšanām parlaments nobalsoja 29. oktobrī, atbalstot Džonsons piedāvājumu. Premjers cer, ka tādējādi viņam Pārstāvju palātā izdosies nodrošināt vairākumu, lai varētu panākt viņa "Brexit" plānu īstenošanu. Džonsons, amatā nomainot Terēzu Meju, kura atkāpās 7. jūnijā, daudz runājis par iespēju izstāties arī bez vienošanās ar ES. Tomēr parlaments nobloķējis šādu iespēju.

2016. gadā Lielbritānijā referendumā 52% britu nobalsoja par valsts izstāšanos no ES. Kopš tā laika tika strādāts pie Lielbritānijas un ES vienošanās par izstāšanās procesu. Savu piekrišanu tam deva ES valstis, taču piedāvāto vienošanos trīs reizes noraidīja britu parlaments. Lielbritānijai bija jāizstājas no ES 2019. gada 29. martā, taču aprīļa vidū Meja un pārējo ES valstu līderi vienojās par iespēju atlikt "Brexit" līdz 31. oktobrim, tagad termiņš pagarināts līdz 2020. gada 31. janvārim.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti