Britu karavīri Baltijas valstīs varētu ierasties tuvāko mēnešu laikā

Briselē turpinās NATO sanāksme, kurā spriež par Sīriju, alianses attiecībām ar Krieviju, Ukrainas un Gruzijas jautājumiem. Sanāksmē Lielbritānija apstiprinājusi, ka rotācijas kārtībā piebiedrosies ASV un Vācijas karavīriem, izvietojot savus spēkus Baltijas valstīs.  Britu karavīri Baltijas valstīs varētu ierasties tuvāko mēnešu laikā, tā Latvijas Radio norāda neoficiāli avoti un ziņo arī britu mediji.

NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs ceturtdien preses konferences laikā izteica atzinību Lielbritānijai par gatavību izvietot spēkus Baltijas valstīs, informēja Latvijas Radio korespondente Briselē Ina Strazdiņa.

Ziņu par to, ka Lielbritānija tiešām nosūtīs karavīrus uz Baltiju, pie NATO aizsardzības ministru galda pavēstīja Lielbritānijas aizsardzības ministrs Maikls Falons. To tūlīt pēc sēdes apstiprināja arī Latvijas aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis, atzīstot, ka tas nācis kā pārsteigums.

Patlaban zināms, ka tie varētu būt 100 britu karavīru, kas tiks nosūtīti uz Baltijas valstīm un regulāri instruēs Igaunijas, Latvijas un Lietuvas karavīrus, lai uzlabotu viņu prasmes un spējas sadarboties ar citu NATO valstu karavīriem. Britu projekts notiks sadarbībā ar Vācijas un ASV plāniem sūtīt karavīrus uz Baltiju.

Britu mediji ziņo, ka Lielbritānijas karavīri Baltijā neuzturēsies visu laiku, kas būtu pretrunā ar savulaik NATO un Krievijas slēgtajiem līgumiem, tašu būs regulāri un bieži.

“Mēs zinām apsolītās papildu sabiedroto klātbūtnes apmēru – tas ir starp 130 un 150 karavīriem – tā būs kājnieku rota, kas ieradīsies kaut kad nākamajā gadā mūsu reģionā, un arī Igaunijā,” pastāstīja Igaunijas aizsardzības ministrs  Hanness Hanso.

Lielbritānijas iniciatīvu uzteica arī NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs.

„Es izsaku atzinību Lielbritānijai, kura ir izteikusi vēlmi rotācijas kārtībā nosūtīt karavīrus uz Baltijas valstīm un Poliju. Mūsu cīņa pret hibrīdkaru ir uz pareizā ceļa. Tas visiem NATO valstu pilsoņiem sūta ļoti skaidru vēstījumu – NATO jūs aizstāvēs, NATO ir klātesoša, NATO ir gatava,” uzsvēra Stoltenbergs.

Lielbritānija jau izvietojusi Baltijas valstīs un Polijā savu gaisa spēku lidmašīnas. Tagad šī  klātbūtne tiks pastiprināta, pamatojoties uz regulāru sauszemes spēku vienību rotāciju.

Lielbritānijas aizsardzības ministrs Maikls Felons paziņoja, ka britu karavīri Baltijā kļūs par Krievijas agresijas iegrožošanas faktoru, kā arī uzmundrinās NATO Austrumeiropas dalībvalstis, ziņo raidsabiedrība BBC.

Lielbritānijas karavīru klātbūtne Baltija būs ilgstoša, bet ne pastāvīga, vēsta BBC, norādot, ka NATO nevēlas saņemt pārmetumus par iepriekš ar Krieviju noslēgto vienošanos, kurā alianse apņēmās atturēties no pastāvīgā bāzēm “jauno” alianses dalībvalstu teritorijās.

Felons paziņoja, ka britu karavīru klātbūtne ļaus sniegt atbildi uz jebkurām “turpmākām Krievijas provokācijām un agresiju”.  

Savukārt Stoltenbergs norādīja, ka NATO arī atbalstīja Ātrās reaģēšanas spēku izveides galīgo plānu, “tagad mums ir viss, lai padarītu šos spēkus stiprākus, ātrākus un kaujasspējīgākus”.

Kopumā Ātrās reaģēšanas spēkos būs 40 000 karavīru, un šie spēki varēs  sākt reaģēt īsā laikā – 48 stundās, tie varēs doties uz vietām, kur tie nepieciešami, lai apturētu un atvairītu draudus.  

Pēc Stoltenberga teiktā, sabiedrotie strādā pie infrastruktūras iekārtošanas, kas nepieciešama militāro iekārtu un materiālu izvietošanai.  

“Tas, ko mēs darām, ir atbilde Krievijas rīcībai, kuru mēs esam pieredzējuši Ukrainā, Krimā, taču arī Gruzijā, kur viņi ir okupējuši Gruzijas teritorijas daļas, – tas viss ir daļa no vienota zīmējuma, un aliansē ir absolūta vienprātība par to, ka NATO uz to ir jāatbild. Tāpēc mēs atbildam, stiprinot ātrās reaģēšanas spēkus, taču arī palielinām savu klātbūtni austrumos ar karavīru rotācijām stiprinām Baltijas valstu un Polijas aizsardzības spējas. Mēs viņiem palīdzam un strādājam ar viņiem kopā,” pauda Stoltenbergs.

NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs un Latvijas aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis trešdien, tiekoties NATO mītnē Briselē, galvenokārt pievērsušies Latvijas un NATO attiecībām, drošības situācijai, kā arī pārrunājuši turpmāko NATO spēku klātbūtni valstī.

NATO ģenerālsekretārs atzinīgi novērtējis Latvijas valdības nodomu līdz 2018. gadam palielināt aizsardzības budžetu tā, lai tas sasniegtu divus procentus no iekšzemes kopprodukta, kā to paredz NATO saistības.

Raimonds Bergmanis: Par tikšanos ar Stoltenbergu

    Ministra pārstāve Līga Krapāne Latvijas Radio raidījumā ''Pēcpusdiena'' ceturtdien pastāstīja, ka Bergmanis NATO sanāksmē vēlreiz uzsvēris, ka Latvija neatkāpsies no plāna palielināt aizsardzības budžetu līdz 2% no iekšzemes kopprodukta.

    Pārrunāti arī Latvijas infrastruktūras jautājumi, lai sabiedrotajiem, kas ierodas valstī, būtu pienācīgi sadzīves un uzturēšanas apstākļi, lai viņi varētu pildīt savus uzdevumus.  Britu karavīru ierašanos Bergmanis ceturtdien pārrunās ar Lielbritānijas kolēģi.

    Savukārt Latvijas Ārpolitikas institūta asociētais pētnieks Toms Rostoks Latvijas Radio raidījumā “Pēcpusdiena” norādīja, ka pēdējā laikā plaisa starp NATO un Krieviju palielinās, Maskava izdodas aizkaitināt aizvien vairāk NATO dalībvalstu, un, iespējams, tāpēc parādās vairāk dzirdīgu ausu, kas gatavas uzklausīt un ņemt vērā Baltijas drošības vajadzības.

    NATO klātbūtne reģionā, viņaprāt, palielina stabilitāti reģionā.  

    Tikmer Krievijas Ārlietu ministrijas (ĀM) oficiālā pārstāve Marija Zaharova jau paziņoja, ka  Lielbritānijas karavīru izvietošana Baltijas valstīs neveicinās stabilitāti Eiropā, vēsta BNS.

    "Tas, kas pēdējā laikā notiek, stabilitāti reģionā neveicina, tieši pretēji, manuprāt, apdraud reģiona stabilitāti," viņa norādīja brīfingā Maskavā, atbildot uz lūgumu komentēt šo Lielbritānijas lēmumu. Viņa arī piebilda, ka ir "nepieciešams uzklausīt un saprast šāda veida lēmumu motivāciju".

    Bet Baltijas valstu aizsardzības ministri īpaši tiekas ar britu kolēģiem, lai izrunātu, kā karavīru ierašanās varētu noritēt un kā vislabāk Baltija šīs iespējas varētu izmantot.

    Par Lielbritānijas lēmuma iemesliem ir dažādas versijas. Neoficiāli avoti vēsta, ka, iespējams, tā ir ASV iniciatīva, vai arī Lielbritānijas pašas vēlme norādīt, ka tā neatslābst un vēlas parādīt, ka NATO ir gatava Krievijas spiedienam Baltijā.

    NATO aizsardzības ministru sanāksmē Briselē augstu dienas kārtībā arī citi notikumi, un jo īpaši arī situācija Sīrijā. Alianses līderis Stoltenbergs sacīja, ka Krievijas militārajās aktivitātēs Sīrijā vērojama satraucoša eskalācija, un uzsvēra, ka NATO ir gatava izvietot spēkus Turcijā, ja būs nepieciešams. Pēdējā laikā Krievijas lidmašīnas no Sīrijas jau vairākkārt ielidojušas arī Turcijas gaisa telpā, par ko Ankara ir cēlusi trauksmi.

    Jau vēstīts, ka ASV sākusi  izvietot vairākās Austrumeiropas valstīs un Baltijā smagās bruņutehnikas vienības. To personāls regulāri mainīsies.

    Bažas par Baltijas valstu drošību aktualizējās pērn pavasarī, kad Krievija anektēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu, savukārt Kremlim lojāli kaujinieki sāka kaujas Austrumukrainā ar Ukrainas armiju.

    Kļūda rakstā?

    Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Pasaulē
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti