Britu juristi Putinu iesūdzēs par Ukrainā notriekto lidmašīnu

Saistībā ar Malaizijas aviokompānijas pasažieru lidmašīnas notriekšanu virs Ukrainas, Lielbritānijas juristi gatavo kolektīvo prasību pret Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu. Lai arī lainera notriekšanā vaino Austrumukrainas separātistus, prasību, pēc juristu domām, var vērst arī pret personām un valstīm, kas atbalsta šos kaujiniekus.

 

Lidmašīnu ar teju 300 cilvēkiem uz klāja notrieca aizvadītā gada jūlijā. No Putina prasīs piedzīt simtiem miljonu mārciņu. Izmeklēšana joprojām turpinās, kara dēļ notikuma vietā tā ir apgrūtināta, taču starptautiskā sabiedrība ir pārliecināta, ka pie vainas ir Kremļa atbalstītie kaujinieki.

Lielbritānijas juristi apmeklējuši Ukrainu, lai izvērtētu situāciju uz vietas un apspriestos, kur virzīt lietu un iesniegt.  Britu izdevums „The Sunday Telegraph” lēš, ka, visticamāk, prasību iesniegts ASV tiesās. No Krievijas prezidenta un viņam tuvu stāvošiem cilvēkiem varētu piedzīt simtiem miljonu mārciņu par nemiernieku atbalstīšanu Austrumukrainā. Ja Putina un viņa līdzgaitnieku vaina tiks atzīta, bet viņi to noliegs un atteiksies maksāt kompensāciju, šos līdzekļus iesaldēs bankās.

Londonas biroja "McCue & Partners" juristi ir pasaulē zināmi, jo iepriekš ir tiesājušies Lībijas diktatoru Muamaru Kadafi par īru teroristu sponsorēšanu.

"Malaysia Airlines" lidmašīnu Austrumukrainā, Doņeckas apkaimē notrieca aizvadītā gada 17. jūlijā, un katastrofā dzīvību zaudēja visi 298 cilvēki, kas atradās uz lidmašīnas klāja. Visvairāk bojā gāja Nīderlandes pilsoņu – vairāk 193 cilvēki. Laineris bija ceļā no Amsterdamas uz Kualalumpuru. Gan Nīderlande, gan citas valstis, kuru iedzīvotāji gāja bojā, uzskata, ka lidmašīnu notriekuši promaskaviskie kaujinieki, raidot raķeti no zenītartilērijas kompleksa "Buk". Bet šie ieroči, visticamāk, nākuši no Maskavas bruņoto spēku arsenāla. Kremlis gan to turpina noliegt. Krievijas līderis Vladimirs Putins Sanktpēterburgā notikušajā ekonomikas forumā pavēstījis, ka viņam ir informācija, ka raķete esot šauta no teritorijas, kurā atradušies Ukrainas valdības spēki. Savukārt uz norādījumiem, ka separātistu rokās ir lielas jaudas ieroči un tie varētu būt nākuši no Krievijas, Putins atbildējis, ka tikpat labi no citām valstīm, jo arī teroristiskais grupējums „Islāma valsts” savus ieročus saņemot no dažādām zemēm.

Gada laikā kopš traģiskajiem notikumiem vainīgie oficiāli vēl nav atrasti, jo izmeklēšanu apgrūtina kara darbība, kas joprojām notiek Austrumu Ukrainā. Arī separātisti tūlīt pēc notikušā ilgstoši nelaida tuvumā nedz glābēju, nedz izmeklētāju, nedz starptautisko novērotāju komandas.

Šis arvien ir liels diskusiju objekts pašā Nīderlandē, kura ir viena no visvairāk notikuma atrisināšanā ieinteresētajām valstīm. Nīderlandes valdība ir arī aktīvi iesaistījusies Krievijas propagandas apkarošanā, piešķirot līdzekļus starptautiskam projektam, kas pēta labākos veidus, kā vērsties pret Kremļa īstenoto informatīvo karu, kad medijos publisko ne vien sagrozītu informāciju par notiekošo Ukrainā, bet arī par Eiropas Savienību.

Britu advokāti ieradušies Ukrainā, lai apspriestos, kā virzīt lietu un kur to iesniegt. Gaidāmajā prāvā tiek aicināti piedalīties upuru ģimeņu locekļi.  Atbildētāju vidū var  būt arī Krievijas armijas komandieri un Putinam tuvu stāvošas amatpersonas. Pagaidām liela atsaucība  līdzdalībai prāvā nav.

Tikmēr Putins, kura vadītā valsts saskārusies ar īpašumu arestu ārvalstīs saistībā ar citu prāvu, paziņojis, ka neatzīst starptautiskās arbitrāžas tiesu Hāgā. Pēc tās lēmuma arestēti Krievijas aktīvi Francijā un Beļģijā, tajā skaitā arī diplomātisko pārstāvniecību īpašumi. Tas darīts pēc kompānijas "Jukos" akcionāru prasības. Maskava jau piedraudējusi, ka apķīlās  vēstniecības un citus īpašumus tām valstīm, kas vērsušas pret Krieviju.

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt