Komentārā, kas publicēts žurnālā "The Economist", Flemings norāda, ka Maskavas uzsāktajā karā savas kiberspējas pielieto gan Krievija, gan Ukraina.
"Līdz šim [Krievijas] prezidents [Vladimirs] Putins informācijas karā visās jomās Ukrainā un Rietumos ir zaudējis. Lai gan tas ir iemesls svinībām, mēs nedrīkstam nenovērtēt to, kā krievu dezinformācijai veicas citur pasaulē," atzinis Flemings,
kura vadītā iestāde ir atbildīga par elektronisko izlūkošanu un drošību.
"Tieši tāpat kā tās sauszemes iebrukums, Krievijas sākotnējie plāni tīmeklī, šķiet, ir izgāzušies. Uzbrukumu kiberieroču izmantošana no valsts [Krievijas] puses bijusi bezatbildīga un nešķirojoša," raksta GCHQ šefs.
Viņš norāda, ka Ukrainas valdības datorsistēmu paralizēšanai Krievija izmantojusi ļaunatūru "WhisperGate".
Flemings atgādina, ka tos pašus instrumentus Krievija izmantojusi Sīrijā un Balkānos un ka dezinformācijas izplatīšana tīmeklī esot galvenā krievu stratēģija.
Taču GCHQ spējusi laikus to pārtvert un savlaicīgi par to brīdināt.
Neiedziļinoties detaļās, Flemings uzsvēris, ka Lielbritānijas kiberspēki spēj dot Krievijai prettriecienu, izmantojot uzbrukuma kiberieročus.
KONTEKSTS:
2022. gada 24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.
Karadarbības sākumā Krievija ieņēma Hersonas pilsētu, bet Ukrainas aizstāvjiem izdevās atvairīt uzbrukumu galvaspilsētai Kijivai. Krievijas karaspēks pastrādāja masveida kara noziegumus Kijivas apgabala pilsētās, nogalinot civiliedzīvotājus. Pēc ilgas pretošanās maijā Krievijas spēku kontrolē nonāca arī stratēģiski svarīgā Mariupoles pilsēta.
Krievijas karaspēks pēc atkāpšanās no Kijivas galveno uzmanību koncentrējis uz Ukrainas austrumiem, kur jūlijā pārņēma savā kontrolē visu Luhanskas apgabala teritoriju. Taču citviet okupācijas spēkiem nav izdevies būtiski pavirzīties uz priekšu. Ukraina saņem no Rietumiem arvien vairāk moderno ieroču un īsteno pretuzbrukumus, lai atkarotu okupētās teritorijas.
Krievijas agresija pret Ukrainu izraisījusi vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas. Daudzi rietumvalstu uzņēmumi nolēmuši aiziet no Krievijas tirgus.
