Par vienu no galvenajiem iemesliem sarīkot 2016. gada jūnijā notikušo referendumu par Lielbritānijas izstāšanos no ES tika minēta nepieciešamība ierobežot imigrāciju no ES. Kopš notikušā balsojuma Lielbritānijas premjerministre Terēza Meja aktīvi aizstāvējusi savas Konservatīvās partijas savulaik izteikto ierosinājumu samazināt ieceļojošo cilvēku skaitu zem 100 tūkstošiem personu gadā.
Domājot par jauno situāciju pēc ES pamešanas,
britu valdība gatavojas piedāvāt vienotu imigrācijas sistēmu, kas pret visiem ieceļotājiem – neatkarīgi no tā, vai viņi ierodas no ES vai ārpus tās esošām valstīm, – attiektos vienādi.
Atsevišķos sektoros gan varētu ieplānot kādus atvieglojumus, piešķirot vienkāršotas prasības apmaiņas studentiem un priekšroku dodot augsti kvalificētiem darbiniekiem.
Sākotnēji Lielbritānijas iekšlietu ministrs Sadžids Džavids bija plānojis šo pēc-''Brexit'' imigrācijas politikas dokumentu publiskot jau septembrī, taču tas vairākkārt tika atlikts. Un, kā norāda britu prese, iespējams, dokumenta publiskošana var tikt atlikta arī šoreiz. Izdevums „The Guardian” norāda, ka valdībā joprojām ir domstarpības. Piemēram, par minimālo ienākumu latiņu nākamajiem ieceļotājiem. Neatkarīgā migrācijas konsultatīvā padome bija ieteikusi valdībai, ka augstu kvalificētiem imigrantiem, ja tie vēlas saņemt piecu gadu darba vīzu Lielbritānijā, būs jāpelna vismaz 30 tūkstoši mārciņu gadā. Finanšu ministrs Filips Hemonds, uzņēmējdarbības ministrs Gregs Klārks un iekšlietu ministrs Sadžids Džavids gan rosinājuši šo minimālo algu migrantiem samazināt aptuveni līdz 21 tūkstotim.
Kā norādījuši britu uzņēmēju organizāciju pārstāvji, šādi valdības lēmumi ir nepārdomāti un tie nevis radīs ieguvumus, bet gan zaudējumus britu ekonomikai. Lielbritānijas Rūpniecības konfederācijas vadītāja Karolina Fērbērna uzsver, ka cilvēki, kuri pelna mazāk par 30 tūkstošiem mārciņu gadā, sniedz milzīgu ieguldījumu britu ekonomikā, un starp šiem cilvēkiem ir gan tehniķi, gan pārtikas industrijas pārstāvji, gan pat universitāšu darbinieki. Īpaši lielus zaudējumus varētu ciest viesnīcu un apkalpošanas sektors, medicīna, kā arī lauksaimniecība. Uzņēmumiem ārpus Londonas, visticamāk, rastos arvien lielākas grūtības noalgot darbiniekus, un tiek prognozēta uzņēmumu masveida slēgšana.
Asu kritiku iepriekš izpelnījušies arī premjerministres Terēzas Mejas ierosinājumi atcelt Eiropas Savienības pilsoņiem prioritāras tiesības dzīvot un strādāt Apvienotajā Karalistē. Kā norāda aģentūra ''Bloomberg'', prioritāti tagad varētu piešķirt, piemēram, Austrālijai, Kanādai, Jaunzēlandei un ASV. Sadžids Džavids arī izteicies, ka sarakstam varētu pievienot jaunas valstis, ja tās noslēgs ar Lielbritāniju tirdzniecības līgumus.
Izdevums „Financial Times” prognozē, ka, visticamāk, arī šoreiz aicinājumu samazināt imigrantu skaitu zem 100 tūkstošiem gadā Konservatīvajai partijai neizdosies izpildīt.
Lai arī kopš ''Brexit'' referenduma ieceļotāju skaits ir ievērojami samazinājies, kopumā valstī gadā joprojām ieceļo aptuveni trīs reizes lielāks skaits cilvēku – aptuveni 270 tūkstoši.
Gadījumā, ja premjerministres Terēzas Mejas piedāvātais ''Brexit'' līgums janvārī tomēr gūs atbalstu britu parlamentā, tajā paredzētie piedāvājumi var nestāties spēkā līdz pat pārejas perioda beigām. Tas nozīmē, ka pārvietošanās brīvība ES pilsoņiem būs spēkā līdz 2022. gada beigām. Ja tomēr šis līgums tiks noraidīts, pārvietošanās brīvība var beigties līdz ar ''Brexit'' iestāšanos – nākamā gada 29. martā.
