Britu eksperts Lūkass: Sankciju dēļ krievu oligarhi kļūst vēl atkarīgāki no Putina

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 5 gadiem.

Nesaskaņas ar Krieviju nāk Lielbritānijai neizdevīgā brīdī, kad notiek smagās “Brexit” sarunas ar Eiropas Savienību (ES). Turklāt zināmā mērā sankcijas pret Krieviju atvieglo dzīvi Kremļa saimniekam Vladimiram Putinam, jo spiež Krievijas magnātus atgriezt naudu dzimtenē un būt atkarīgiem no sava prezidenta labvēlības, intervijai Latvijas Televīzijas raidījumā “Pasaules Panorāma” norāda britu ārpolitikas eksperts un komentētājs Edvards Lūkass.

Edvards Lūkass ir britu žurnālists, rakstnieks un Eiropas politikas analīzes centra (CEPA) vecākais viceprezidents. Viņš ir viens no pazīstamākajiem Austrumeiropas drošības ekspertiem un viens no nedaudzajiem politikas analītiķiem Rietumos, kuri draudus no Krievijas puses vienmēr uztvēruši nopietni.

“Manuprāt, strīds ar Krieviju ir pilnīgi nelaikā. Jau tā Lielbritānijai šis ir visgrūtākais un aktīvākais laiks starptautiskajās attiecībās pēdējo 40 gadu laikā. Mūsu likumdevēji un valsts pārvaldes darbinieki ir pilnībā pārņemti ar “Brexit” lietām. Un tagad papildus visam mums jātiek galā arī ar ļoti nopietnu drošības krīzi ar Krieviju. Pieļauju, ka Kremļa mērķis, uzbrūkot [bijušam krievu dubultaģentam Sergejam] Skripaļiem, bija parādīt britus kā izolētus no ārpasaules, jo mūsu attiecības ar [ASV prezidentu Donaldu] Trampu un ES valstīm nav vienkāršas.

Tomēr izrādījās, ka solidaritātes līmenis bija ļoti augsts. Britu valdība pierādīja, ka spēj tikt galā ar situāciju ļoti labi,” norāda Lūkass.

Izskan minējumi, ka Lielbritānijas un Krievijas attiecības var negatīvi ietekmēt Lielbritānijas ekonomiku, kas tā jau knapi tiek galā ar “Brexit” izraisītajām problēmām.

Taču Lūkass, kurš daudzus gadus darbojies vienā no vadošajiem ekonomikas laikrakstiem “The Economist”, tam īsti nepiekrīt: “Krievi patiešām veido lielu daļu Londonas ekskluzīvo īpašumu tirgū – tie ir īpašumi, kas maksā trīs, četrus miljonus mārciņu un uz augšu. Taču šis segments nav visa Apvienotā Karaliste, vien maza daļa no tās. Tas pats attiecas uz finanšu sistēmu: ir baņķieri, juristi, grāmatveži, kuri nopelna labu naudu, apkalpojot krievu klientus. Viņiem tā tagad ir nopietna problēma. Taču atkārtošos – tā nav visa britu ekonomika.

Krievijai Lielbritānija nozīmē daudz, taču Lielbritānijai Krievija nozīmē daudz mazāk.”

Jau sen notiek diskusijas par to, ka pašiem britiem nepieciešams mainīt naudas atmazgāšanas novēršanas likumus, lai nebūtu tik viegli atrast apkārtceļus naudas paslēpšanai.

“Lai nebūtu iespējams ierasties šeit un paziņot, ka tāda un tāda kompānija ir no Panamas vai Britu Virdžīnu salām un pieder citai kompānijai no Panamas un Britu Virdžīnu salām. Bet patiesie labuma guvēji galu galā nemaz nav zināmi. Manuprāt, mēs virzījāmies šīs reformas virzienā, taču ne pietiekami ātri. Sanāk, ka

Krievijas krīze norāda uz ieilgušām problēmām mūsu pašu finanšu sistēmā un ekskluzīvo īpašumu tirgū, ko nepieciešams sakārtot,” norāda eksperts.

Novērots, ka bagātie krievi šobrīd savus finanšu līdzekļus pārvieto atpakaļ uz Krieviju, jo ir satraukušies par naidīgo un, viņuprāt, pārlieku kontrolējošo vidi Rietumos – Ņujorkā, Londonā, Rīgā un citur. “Tas ir blakusefekts – viņi kļūst vēl vairāk atkarīgi no Putina. Iespējams, lielākā problēma ar sankcijām ir tā, ka mēs domājam, ka tādējādi izdarām spiedienu uz Putinu. Taču savā ziņā tās tikai padara viņa dzīvi vieglāku, jo arvien vairāk naudas atgriežas mājās un

oligarhi kļūst arvien atkarīgāki no viņa labvēlības biznesam Krievijā.

Viņi zaudē savu neatkarību,” saka Lūkass.

Viņš gan uzsver – joprojām sankcijas ir ļoti svarīgas un mums tās jāturpina. “Taču jābūt uzmanīgiem, lai nepārvērtētu sankciju sekas,” piebilst eksperts.

KONTEKSTS:

Lielbritānijā 4.martā ar nervus paralizējošu vielu tika saindēts 66 gadus vecais bijušais Krievijas dubultaģents Sergejs Skripaļs un viņa 33 gadus vecā meita Jūlija. Lielbritānijas premjerministre Terēza Meja nāca klajā ar paziņojumu, ka Krievija ir iesaistīta šajā indēšanā. Kremlis to noliedz. Zināms, ka Skripaļiem uzbrukts ar Krievijā izstrādāto nervus paralizējošo vielu "Novičok".  

Saistībā ar šo lietu vairākas rietumvalstis 26.martā paziņoja, ka izraidīs Krievijas diplomātus - kopumā ap 100 cilvēku. Vienu diplomātu - Krievijas vēstniecības Latvijā otro sekretāru - izraidīja arī Latvija. Krievija atbildēja 30. martā, izraidot vairāku Eiropas valstu diplomātus.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti