Intervijā telekanālam “Sky news” Džonsons apstiprināja, ka nākamā gada sākumā Brisele saņems vēstuli par 50. pantu.
Līdz ar to sāksies sarunu periods, kas var ilgt līdz diviem gadiem. Džonsons gan lēsa – iespējams, tik ilgs laiks nebūs vajadzīgs.
Viņš arī noraidīja vairāku Eiropas Savienības amatpersonu vēlmi saistīt imigrācijas jautājumu ar britu piekļuvi vienotajam tirgum. Abām problēmām nav nekādas saistības, un Londona centīsies panākt brīvās tirdzniecības līgumu ar bloku, vienlaikus atgūstot kontroli par ieceļošanas politiku.
Savukārt, tiekoties ar britu premjeri Meju, Eiropas Parlamenta spīkeris Martins Šulcs norādīja, ka Apvienotajai Karalistei ES ir jāpamet iespējami ātrāk. Pēdējais termiņš ir 2019.gada vidus, kad notiks Eiropas Parlamenta velēšanas, kurās britiem vairs nevajadzētu piedalīties.
Vairāki Eiropas Savienības valstu līderi un institūciju pārstāvji norādījuši, ka nedrīkst pieļaut, ka izstāšanās Lielbritānijai kļūtu par veiksmes stāstu, saglabājot privilēģijas, bet vienlaikus samazinot pienākums. Tas nozīmētu, ka Eiropas Savienība drīz beigtu eksistēt.
Ziņots, ka Lielbritānijas pilsoņu vairākums šā gada 23.jūnijā notikušajā vēsturiskajā referendumā izšķīrās par Apvienotās Karalistes izstāšanos no ES. "Brexit" atbalstīja 51,9%, pret bija 48,1% balsstiesīgo iedzīvotāju.
