Ar viņu tikās Latvijas Televīzijas žurnāliste Ilze Nagla, kura Lūkasu satika nesenajā Minhenes drošības konferencē, kur ļoti plaši tika apspriesta Ķīnas kā jaunā globālā drauda attīstība un riski un Rietumu sadrumstalotība.
Ilze Nagla: Vai Rietumi pamatoti tā bažījas par Ķīnu?
Edvards Lūkass: Mums par to ir jāuztraucas. Ķīna ir daudz lielāka nekā Krievija – gan ekonomiski, gan arvien vairāk arī militāri. Tā ir okupējusi Tibetu, draud Taivānai, neievēro Honkongas līgumu. Un vissvarīgākais – mēs redzam Ķīnas Komunistiskās partijas centienus dominēt globālajā politiskajā diskusijā.
Kad bija pēdējā reize, kad Latvijas politiķi satika Dalailamu? Es to saucu par Tibetas testu.
Ja domājat, ka dzīvojat brīvā valstī - vai jūsu politiķiem ir brīv satikties ar Dalailamu? Par to mums jāuztraucas. Es redzu, kā ķīniešu studenti Baltijas valstīs baidās iet uz lekcijām par cilvēktiesībām, jo uztraucas, ka Ķīnas valsts drošības iestādes par to uzzinās. Ķīna ir reāls drauds.
Vai redzat, ka Krievija kļūst militāri ietekmīgāka?
Tā gluži nav. Mums tagad ir laba atbilde uz Krievijas militāro agresiju – NATO paplašinātā klātbūtne Baltijas valstīs un jaunais papildinātais ārkārtas rīcības plāns. Es tagad par to uztraucos mazāk nekā pirms 10 gadiem. Tad likās, ka neviens nenovērtē draudus, un varēja ļoti labi iedomāties, kā Krievija mēģina kaut ko darīt un tas viņai izdodas. Jūs tagad esat lielākā drošībā nekā jebkad vēsturē iepriekš, un tas ir labi.
Ko Baltijai nozīmē Rietumu saliedētības mazināšanās?
Jūs jau paši esat daļa no Rietumiem. Bet attiecībā uz drošību – mums ir jāizvērtē reģionālās vienošanās. Manuprāt, gada laikā mēs redzēsim lielāku uzsvaru uz iniciatīvām Baltijas jūras reģionā, kurās tiks iesaistītas Zviedrija un Somija, kas nav NATO dalībvalstis, un, visticamāk, ar britu un ASV atbalstu, kas ieinteresētas Baltijas drošībā.
Manuprāt, NATO kļuvusi pārāk liela un pārāk lēna. Un mums nepieciešamas arī mazākas reģionālās iniciatīvas.
Mēs vienmēr paļaujamies uz NATO un uztraucamies, kad kāds saka – tas ir novecojis?
NATO ir vajadzīga modernizācija. Tai ir nopietnas problēmas ar jaunajiem karadarbības veidiem, uz kuriem NATO īsti nav atbildes. NATO neveicas labi ar kiberdrošību, ar izlūkošanas datu apmaiņu; ir daudz lietu, ko NATO nevar izdarīt. Un lielās "Defender" mācības, kas šogad notiek un kurās izmēģina liela apjoma karaspēka pārvietošanu pa Eiropu – es baidos, ka secinājumi būs diezgan drūmi – esam zaudējuši daudzas spējas, kas bija 80. gados. Un tās ir jāatgūst. NATO ir jādara savs darbs, bet tas nav vienīgais – nepieciešamas arī citas lietas.
