Britu aiziešana mainīs spēku samēru EP

Piektdien paredzētā Lielbritānijas izstāšanās no Eiropas Savienības (ES) mainīs spēku samēru Eiropas Parlamentā (EP) un tas var apgrūtināt Eiropas Komisijas (EK) iecerēto reformu īstenošanu.

Teorētiski galvenais ieguvējs no izmaiņām EP deputātu skaitā būs EK prezidentes Urzulas fon der Leienas pārstāvētā centriski labējā Eiropas Tautas partija (EPP).

Tomēr viņas ambiciozā Zaļā kursa un citu reformu ieceru īstenošanā konservatīvie paļaujas uz plašu koalīciju ar citām centriskajām frakcijām, un tāpēc realitāte var izrādīties sarežģītāka nekā terorija.

Pēc Apvienotās Karalistes aiziešanas no ES Eiropas Parlamentu pametīs arī 73 britu deputāti.

56 no šīm deputātu vietām tiks rezervētas gadījumam, ja blokam pievienosies kāda jauna dalībvalsts, kamēr atlikušās 27 tiks tūlītēji sadalītas starp tām palikušajām dalībvalstīm, kas pašreizējā sasaukumā ir nepietiekami pārstāvētas.

EPP pēc britu aiziešanas nevienu vietu nezaudēs, jo britu toriji darbojās nacionālkonservatīvo partiju frakcijā "Eiropas konservatīvie un reformisti". Gluži otrādi, uz jaunpienācēju rēķina EPP pārstāvniecība pieaugs par pieciem deputātiem un sasniegs 187 mandātus.

Pēc breksita EP kopumā paliks 705 deputāti un tādējādi, ja fon der Leiena paļautos vienīgi uz EPP balsīm, viņai būtu tālu līdz absolūtajam vairākumam, kas pieprasa vismaz 353 mandātus.

EP pametīs arī tie 27 deputāti, kas pārstāv Naidžela Farāža vadīto Breksita partiju, kura tā arī nav pievienojusies nevienai no frakcijām, un tāpēc viņu aiziešana samazinās vienīgi neatkarīgo deputātu skaitu.

"Neviens pēc viņiem neskums," atzīst vadošais liberāļu pārstāvis un bijušais Beļģijas premjers Gijs Ferhofstads. Tomēr viņa pārstāvētā frakcija "Atjaunotā Eiropa" zaudēs 17 britu liberāldemokrātu balsis.

Liberāļi tomēr saglabās trešās lielākās frakcijas statusu, ierindojoties aiz sociālistiem, kuri zaudēs desmit britu leiboristus, taču iegūs četrus jaunpienācējus, saglabājot 148 mandātus.

Tajā pašā laikā savas pozīcijas nostiprinās galēji labējā frakcija "Identitāte un demokrātija", kura iegūs trīs papildus mandātus, savu pārstāvniecību palielinot līdz 76 vietām.

Tas ļaus galēji labējo frakcijai kļūt par ceturto lielāko un apsteigt "zaļos", kuru pārstāvniecība saruks līdz 67 mandātiem.

Eiropas Konservatīvie un reformisti pēc toriju aiziešanas ar 59 vietām joprojām būs sestā lielākā frakcija, bet viņiem sekos galēji kreiso partiju frakcija "Eiropas Apvienotie kreisie - Ziemeļvalstu zaļi kreisie" ar 40 mandātiem.

Britu atbrīvotās vietas aizņems pa pieciem deputātiem no Francijas un Spānijas, Itālija un Nīderlande iegūs pa trim papildu vietām, bet Īrijai tiks divi papildu mandāti.

Vēl pa vienam deputātam iegūs Polija, Rumānija, Zviedrija, Austrija, Horvātija, Dānija, Somija, Igaunija un Slovākija.

Līdz šim 15 no jaunpienācējiem nav izrādījuši skaidru ideoloģisko orientāciju, un "zaļie" cer kompensēt savus zaudējumus, piesaistot dažus neatkarīgos deputātus.

Cita starpā viņi lūkojas uz trim katalāņu separātistu deputātiem, lai gan Spānija pieprasījusi atcelt viņu tiesisko imunitāti, lai varētu tos tiesāt par neatkarības referenduma sarīkošanu 2017.gadā.

Vienlaikus zaļie lenc Itālijas populistu partijas "Pieczvaigžņu kustība" (M5S) pārstāvjus, kas dzimtenē sākuši strauji zaudēt savas pozīcijas nacionālkonservatīvās partijas "Līga" spiediena rezultātā.

Taču tas "zaļo" frakciju pārvērstu par ļoti raibu partiju konglomerātu, un frakcijas līdzpriekšsēdētājs Filips Lamberts aģentūrai AFP atzinis, ka pašu "zaļo" vidū šajā jautājumā nav vienprātības.

"Daži gatavi sadarboties ar jebkuru, kas atrodams, lai atjaunotu frakcijai ceturto vietu, citi vēlas nogaidīt. Frakcija savu nostāju noskaidros tuvāko nedēļu laikā," norādījis Lamberts.

Tajā pašā laikā M5S lenc arī liberāļi.

Mazākajām frakcijām varētu rasties iespēja stiprināt savas pozīcijas arī pēc tam, kad briti jau būs prom.

Paredzēts, ka 3.februārī EPP lems par Ungārijas premjerministra Viktora Orbāna vadītās konservatīvās partijas "Fidesz" izslēgšanu.

Tas konservatīvajiem varētu maksāt 14 mandātus, kuri varētu tikt kādai no mazākajām frakcijām

Orbāns gan varētu mēģināt izveidot vēl vienu nacionālkonservatīvo frakciju, taču viņš varētu neatrast tam nepieciešamos 25 deputātus.

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti