Pirmajā februārī apritēs jau divi gadi, kopš Apvienotā Karaliste oficiāli izstājās no Eiropas Savienības. Līdz pērnā gada beigām turpinājās tā dēvētais pārejas periods, kura laikā abām pusēm bija jāvienojas par turpmākajām attiecībām, tostarp ekonomisko sadarbību.
Taču arī ievērojamu laiku pēc šī posma beigām Brisele un Londona joprojām nespēj panākt pilnīgu vienošanos par situāciju Ziemeļīrijā. Līdz ar “Brexit” vienošanās Ziemeļīrijas protokolu Ziemeļīrija turpina būt piesaistīta Eiropas Savienības vienotajam tirgum, lai izvairītos no “cietās robežas” ar Īrijas Republiku. Pret to gan iebilst Ziemeļīrijas unionisti, kuri norāda uz papildu administratīvo slogu provinces uzņēmējiem.
Vasarā pēdējā brīdī tika panākta vienošanās, kas novērsa tā dēvēto “desu karu”, proti, vienošanās par to, ka netiks ieviests aizliegums desu un citu atvēsinātās gaļas produktu ievešanai no Lielbritānijas Ziemeļīrijā. Gan Apvienotā Karaliste, gan Eiropas Savienība vienojās uz trijiem mēnešiem pagarināt tā dēvēto “atviegloto režīmu”, kura laikā preču eksportam no Lielbritānijas tiek piemērotas tikai vieglas pārbaudes.
Šī atlaižu perioda beigas strauji tuvojas. Ja protokolā pēc 1.oktobra nebūs veiktas izmaiņas, lielveikaliem, piemēram, no Lielbritānijas ievestajai gaļai, piena produktiem, zivīm vai olām būs nepieciešams veikt eksporta veselības drošības sertifikāciju.
Taču britu valdība nedēļas sākumā spēra soli, kas abu pušu attiecības atkal var saasināt.
Britu “Brexit” lietu ministrs Deivids Frosts paziņojis, ka Londona arī turpmāk piemēros Ziemeļīrijas protokolu tā pašreizējā formā. Un tas faktiski nozīmē, ka atvieglojumu periods tiek vienpusēji pagarināts.
Uzrunājot Lordu palātas pārstāvjus, Deivids Frosts paziņojis, ka vairāk nekā gada laikā tā arī nav izdevies pilnībā izmantot Ziemeļīrijas protokolā paredzēto sadarbības potenciālu. “Nav nekādu šaubu, ka mēs esam centušies strādāt ar šo protokolu pēc vislabākās sirdsapziņas. Visu pagājušo gadu mēs strādājām pie tām jomām, kuras protokola teksts nebija ietvēris. Un mēs patiešām nevarējām zināt, kāda būs šo lēmumu ietekme uz reālo situāciju uz vietas. Šogad mēs plānojam investēt 500 miljonus mārciņu, lai piegādātu protokola darbības nodrošināšanai nepieciešamās sistēmas un pakalpojumus. Mēs esam aktīvi strādājuši ar uzņēmējiem, lai sagatavotu viņus jaunajām tirdzniecības prasībām. Tomēr ir skaidrs, ka šī protokola radītais slogs ir radījis pamatīgas grūtības cilvēku dzīvei un mājsaimniecībām,” sacīja Frosts.
Britu valdības pārstāvji norādīja, ka tuvākajās nedēļās tiks aktīvi runāts ar Eiropas Savienību, lai redzētu, vai ir iespējams panākt ievērojamu progresu sarunās par izmaiņām Ziemeļīrijas protokolā. Turklāt būtu iespējams dot uzņēmējiem tik ļoti nepieciešamo skaidrību par nākotni. Taču, tā kā šīs sarunas turpinās jau mēnešiem ilgi, visticamākais, iznākums ir kārtējais strupceļš.
Taču skaidrību par nākotni vēlas arī Apvienotajai Karalistei tuvākā kaimiņvalsts – Īrija, kuras premjerministra vietnieks Leo Varadkars arī jau ir ticies ar citu britu valdības pārstāvi Maiklu Govu. “Es no viņa saņēmu apstiprinājumu, ka Apvienotā Karaliste nevēlas izstāties no Ziemeļīrijas protokola, taču vēlas padarīt to pieejamāku Ziemeļīrijas uzņēmējiem un cilvēkiem. Un tas ir arī mūsu politiskajā dienaskārtībā. Taču es skaidri liku noprast, ka ir tikai konkrētas robežas, līdz kurām mēs varam iet. Jebkurš risinājums vai labojums ir jāatrod esošā līguma ietvaros,” norādīja Varadkars.
Apvienotās Karalistes lēmumu ir komentējusi arī Eiropas Komisija, kura izplatītajā paziņojumā norādījusi, ka ņems Londonas lēmumu vērā. Vienlaikus Eiropas Komisijas pārstāvji uzsvēruši, ka Ziemeļīrijas protokolu no jauna pārskatīt tā negatavojas, jo Lielbritānijas izstāšanās no Eiropas Savienības vienošanās ir starptautisks līgums, kurš ir juridiski saistošs abām iesaistītajām pusēm.
Tāpat Brisele norādīja, ka pagaidām negatavojas atsākt pārkāpuma procedūras pret Apvienoto Karalisti, kuru tā uzsāka un pēc tam uz laiku apturēja pēc tam, kad Apvienotā Karaliste martā atvieglojumu periodu pagarināja pirmo reizi.
