Britiem un ES atšķirīgas vīzijas par nākotnes tirdzniecību pēc «Brexit»

Gatavojoties sākt smagas vairāku mēnešu sarunas, Lielbritānija un Eiropas Savienība (ES) izklāstīja savas kontrastējošās vīzijas par to, kādām vajadzētu būt nākotnes tirdzniecības attiecībām pēc “Brexit”. Brisele piedāvā ciešas attiecības bez tarifiem un kvotām, bet Londonai jāievēro ES standarti. Britu premjers Boriss Džonsons savukārt paziņoja, ka turpmāk vairs nebūs vajadzības pakļauties Eiropas Savienības normām.

ĪSUMĀ:

  • No 1. februāra Lielbritānija vairs nav ES valsts.
  • Tagad abas puses gatavojas sarunām par nākotnes tirdzniecības attiecībām. Tam doti 11 mēneši.
  • ES piedāvā: ciešas attiecības bez tarifiem un kvotām, bet britiem jāievēro ES standarti.
  • Džonsons noraida pakļaušanos ES normām, bet sola nevājināt ES standartus.
  • Džonsons: Lielbritānija „pilnībā atjaunos pilnīgu suverēnu kontroli".

Britiem un ES kontrastējošas vīzijas par nākotnes tirdzniecību pēc «Brexit»Gints Amoliņš

    Piektdien, 31. janvārī, Apvienotā Karaliste izstājās no Eiropas Savienības, un līdz gada beigām spēkā ir pārejas periods. Šajos 11 mēnešos abām pusēm jāvienojas par nākotnes tirdzniecības attiecībām.

    Pirmdien, 3. februārī, Brisele un Londona izklāstīja savas vīzijas par to, kādām tām vajadzētu izskatīties.

    Briselē Eiropas Savienības sarunu delegācijas vadītājs Mišels Barnjē teica, ka sarunās viena no viņa galvenajām prioritātēm būs zvejniecība – Lielbritānijai jāatļauj Eiropas Savienības valstīm zvejot tās ūdeņos un bloks attiecīgi atbildēs ar to pašu.

    Vēl viena prioritāte – godīga konkurence tirdzniecībā. „Mēs esam gatavi piedāvāt ļoti ambiciozu tirdzniecības vienošanos. Tostarp nulles tarifus un nulles kvotas visām precēm, kas ienāks mūsu 450 miljonu cilvēku lielajā vienotajā tirgū. Mēs esam gatavi to visu piedāvāt, kaut arī zinām, ka nākotnē būs sīva konkurence starp mūsu kaimiņu Lielbritāniju un Eiropas Savienību,” teica Barnjē.

    Saskaņā ar Barnjē teikto

    Brisele Londonai piedāvā ciešas tirdzniecības attiecības bez tarifiem un kvotām, bet ar nosacījumu, ka Lielbritānija ievēros ES standartus.

    Lielbritānijas premjers Boriss Džonsons pirmdien savukārt noraidīja pakļaušanos Eiropas Savienības noteikumiem, regulām un normām. Viņš runu teica Karaliskajā Jūras spēku koledžā, kurā 18.gadsimta gleznojumi cildina Apvienoto Karalisti kā pasaules jūru lielvaru.

    Džonsons teica, ka Lielbritānija pēc “Brexit” nevājinās Eiropas Savienības standartus un daudzējādā ziņā tie pat būs labāki. Taču Džonsons norādīja - viņš „neredz vajadzību” Lielbritāniju „sasaistīt”. Britu premjers piebilda, ka Lielbritānija „pilnībā atjaunos pilnīgu suverēnu kontroli pār savām robežām, imigrāciju, subsīdiju noteikumiem” un citām jomām.

    „Nav nepieciešamības brīvās tirdzniecības līgumā ietvert pakļaušanos Eiropas Savienības noteikumiem attiecībā uz konkurences politiku, subsīdijām, sociālo aizsardzību, vidi vai jebko tamlīdzīgu.

    Apvienotā Karaliste šajās jomās saglabās augstākos standartus bez piespiešanas ar līgumu,” sacīja Džonsons.

    Džonsons aicināja kā paraugu nākotnes tirdzniecības attiecībām izmantot Eiropas Savienības ar Kanādu noslēgto brīvās tirdzniecības vienošanos. Saskaņā ar to starp abām pusēm atcelti gandrīz visi tarifi –  bet tie joprojām ir spēkā attiecībā uz gaļu un olām, un joprojām pastāv muitas kontrole. Vienlaikus šis līgums maz ietekmē pakalpojumu tirdzniecību, un gandrīz nemaz neattiecas uz finanšu pakalpojumiem, kas īpaši svarīgi britu ekonomikai.

    Ja par šāda modeļa nolīgumu neizdosies vienoties, der arī Eiropas Savienības–Austrālijas attiecību paraugs, teica Džonsons. Blokam ar Austrāliju ir spēkā ierobežota partnerības vienošanās par sadarbību dažādās ekonomikas jomās un produktu standartu atzīšanu.

    KONTEKSTS:

    Lielbritānija 2020. gada 31. janvārī oficiāli izstājusies no Eiropas Savienības, un tuvākajā laikā oficiālajai Londonai un Briselei nāksies uzsākt sarežģītās sarunas par savstarpējo tirdzniecību.  

    Referendums par Lielbritānijas izstāšanos vai palikšanu ES notika 2016. gadā, un 52% britu nobalsoja par izstāšanos. Kopš tā laika tika strādāts pie Lielbritānijas un ES vienošanās par izstāšanās procesu. Savu piekrišanu tam deva ES valstis, taču piedāvāto vienošanos trīs reizes noraidīja britu parlaments. Lielbritānijai bija jāizstājas no ES 2019. gada 29. martā, taču aprīļa vidū Terēza Meja un pārējo ES valstu līderi vienojās par iespēju atlikt "Brexit" līdz 2019. gada 31. oktobrim, pēcāk termiņš tika pagarināts līdz 2020. gada 31. janvārim.

    Līdz ar "Brexit" no 1.februāra iesāksies 11 mēnešu pārejas periods, kurā Lielbritānija saglabās daudzas priekšrocības un arī pienākumus gluži kā citas ES valstis. Šajā laikā pusēm jāvienojas par attiecībām nākotnē.

    Kļūda rakstā?

    Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Pasaulē
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti