Kopš Lielbritānijas referenduma par izstāšanos no Eiropas Savienības ir pagājuši jau gandrīz pieci mēneši, un par spīti Eiropas līderu aicinājumam britu valdībai pēc iespējas ātrāk iedarbināt Lisabonas līguma 50. punktu, kas uzsāktu izstāšanās sarunu procesu, Londona ar šādu lēmumu nesteidzas. Pavisam nesen jaunu šķērsli Lielbritānijas premjerministres Terēzas Mejas centieniem pienācīgi sagatavoties sarunu uzsākšanai radīja Augstākā tiesa, kas atzina, ka gala lēmums būtu jāpieņem nevis valdībai, bet gan parlamentam.
Šajās dienās atklātībā nonācis kāds dokuments, kurā apgalvots, ka britu valdībai būs nepieciešami vēl vismaz seši mēneši, lai pabeigtu sagatavošanās procesu un precīzi izlemtu, ko tieši Lielbritānija vēlas panākt no ''Brexit'' un kādas būs galvenās prioritātes. Dokumenta autori norāda, ka pašlaik notiekot darbs pie aptuveni 500 ar ''Brexit'' saistītiem projektiem, kuru īstenošanai var būt nepieciešams algot vēl 30 tūkstošus cilvēku. Turklāt tiek norādīts, ka pašlaik Lielbritānijas valdībā pastāvot nopietna šķelšanās, jo, piemēram, ārlietu ministrs Boriss Džonsons, ''Brexit'' lietu ministrs Deivids Deiviss, kā arī starptautiskās tirdzniecības ministrs Liams Fokss atbalstot vienu pozīciju, kamēr finanšu ministrs Filips Hemonds un uzņēmējdarbības ministrs Gregs Klarks citu. Dokumenta autori pieļauj, ka pavisam drīz arī lielie uzņēmumi varētu sākt vērsties pret valdību, lai nodrošinātu sev nepieciešamo darbavietu un investīciju saglabāšanai.
Pēc šīs informācijas nonākšanas atklātībā Lielbritānijas valdība jau ir paziņojusi, ka nopludinātais dokuments nav oficiāls Londonas viedoklis, bet gan ārējas grāmatvedības firmas viedoklis, kuram nav likuma spēka.
Ziņas par to, ka Lielbritānijas valdībai nav stratēģijas ''Brexit'' gadījumam, izskanēja gan pirms jūnijā notikušā referenduma, gan pēc tā.
Šo viedokli daļēji atbalsta arī Eiropas Parlamenta Konservatīvo un Reformistu grupas vadītājs Sajeds Kamalls, kurš pats pārstāv Lielbritāniju:
''Mums būs stratēģija brīdī, kad mēs iedarbināsim 50. pantu. Skumīgi ir tas, ka pirms šī referenduma es biju gaidījis no valsts aparāta, lai valdībai tiktu sagatavoti scenāriji gan palikšanai Eiropas Savienībā, gan ''Brexitam''. Tā kā valdība ļoti atbalstīja palikšanu savienībā, diemžēl ''Brexit'' stratēģija netika sagatavota. Jaunajai premjerministrei Terēzai Mejai tas bija jāsāk darīt, stājoties amatā. Iedrošinoši ir tas, ka Terēzai Mejai ir pieredze sarunās ar Eiropas Savienību. Viņa ir pazīstama kā neatlaidīga sarunvedēja, taču viņa ir orientēta arī uz sadarbību.
Iemesls, kāpēc mēs vēl neesam iedarbinājuši 50. pantu ir tas, ka Terēzai Mejai ļoti patīk detaļas, viņa rūpīgi lasa visus dokumentus, un viņa šo soli spers tikai tad, kad būs pilnībā skaidrs, kāda būs izstāšanās stratēģija.''
Iepriekš minētā ziņojuma autori gan norādot, ka kavēšanās esot saistīta tieši ar pašu Terēzu Meju, kura pārāk koncentrējoties uz detaļām un vēloties gala lēmumus pieņemt pati.
Bet tikmēr izdevums ''Politico'' ziņo, ka kavēšanās no Lielbritānijas puses izraisa arvien lielāku neapmierinātību arī Eiropas Parlamentā. Proti, tuvojoties vidustermiņa vēlēšanām, kas gaidāmas pēc diviem mēnešiem, daudzi parlamentārieši vēloties panākt, lai britu deputāti atstātu savus amatus dažādu komiteju vadībā. Tā, piemēram, Sociālistu un Demokrātu grupas pārstāvis no Beļģijas Marks Tarabella paziņojis, ka nebūtu normāli, ja britu parlamentārieši arī turpmāk ietekmētu Eiropas Savienības politiku. Šādi aicinājumi varētu attiekties arī uz Sajedu Kamallu. Viņš atzīst, ka arī viņš ir balsojis par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības, un savu izvēli viņš pamato ar iebildumiem pret migrācijas politiku. Pēc viņa vārdiem, par šo nostāju ir informēti arī viņa parlamentārās grupas biedri:
''Viņiem ir jāizlemj, vai man turpināt darbu vai ne, taču visas pazīmes liecina, ka viņi vēlas, lai es turpinātu savu darbu pārredzamā nākotnē. Pirmkārt, tas dotu stabilitāti šai grupai. Otrkārt, tas atgādinātu, ka Eiropas konservatīvie un reformisti joprojām ir šeit. Un tieši mans uzdevums ir sagatavot grupu brīdim, kad briti Eiropas Savienību pametīs. Es vēlos, lai konservatīvo un reformistu grupa joprojām ir spēcīga, jo šāda balss ir nepieciešama vismaz 17 citās Eiropas Savienības dalībvalstīs. Manuprāt, nebūtu godīgi, ja es pateiktu – atvainojiet draugi, mēs izstājamies, es aizeju, un tagad jums pašiem jāizlemj, ko darīsiet tālāk. Patiesībā viņi ir lūguši mani palikt, lai viņiem palīdzētu un būtu stabilitāte.''
Paši britu parlamentārieši gan ir atkārtoti pauduši viedokli, ka no saviem amatiem labprātīgi atteikties negatavojas, jo līdz izstāšanās sarunu beigām Lielbritānija ir pilntiesīga Eiropas Savienības locekle.
Arī Eiropas Parlamenta priekšsēdētājs Martins Šulcs un Eiropas Komisijas prezidents Žan Klods Junkers šogad iedrošināja britu darbiniekus, ka arī visā izstāšanās sarunu laikā viņu tiesības tiks aizsargātas.
