Vairāku Eiropas valstu politiķiem ik pa brīdim tīk atkārtot, ka iebraucēji no citām ES dalībvalstīm ne tikai aizņem it kā vietējiem domātās darba vietas, bet arī ļaunprātīgi izmanto pabalstu sistēmu.
Tādēļ, piemēram, briti vēlas ierobežot brīvu darba spēka kustību Eiropā, nesen sacīja Lielbritānijas iekšlietu ministre Terēza Meja. „Ar brīvo pārvietošanos ir problēmas. Tādēļ mums būtu jāmaina tas, kā ES darbojas brīva iedzīvotāju pārvietošanās. Vispirms tas būtu attiecināms uz valstīm, kas nākotnē pievienosies ES. Mums būtu jābūt tiesībām uz laiku apturēt pilnu darbaspēka kustību līdz brīdim, kamēr esam pārliecināti, ka nenotiks masveida migrācija. To varētu darīt, piemērām, prasot valstīm sasniegt noteiktu labklājības līmeni," pauda Meja.
Tomēr tas nav tik vienkārši. Iespēja brīvi dzīvot un strādāt citā ES dalībvalstī ir viens no savienības stūrakmeņiem. Turklāt Briseles politiķi ik pa laikam publiski mudina iedzīvotājus doties no vienas dalībvalsts uz otru, lai atrastu sev darbu.
Savukārt ar gadījumiem, kad pabalsti tiek pieprasīti nepamatoti, būtu jātiek galā dalībvalstīm, nevis Briselei, norādīja šobrīd prezidējošās valsts Lietuvas iekšlietu ministrs Dailis Baranausks. „Ministri norādīja, ka brīva pārvietošanās ir starp Eiropas Savienības pamattiesībām un tā būtu jāaizsargā. Tajā pašā laikā Eiropas pilsoņiem ir nepieciešams ievērot likumus. Tādēļ valstīm ir nepieciešams pienācīgi reaģēt uz brīvas pārvietošanās tiesību un sociālās aizsardzības sistēmas ļaunprātīgu izmantošanu," sacīja Baranausks.
Savukārt tieslietu komisāre Viviāna Redinga sev raksturīgi asā manierē lika saprast, ka problēmas ir nevis ar pārvietošanos, bet gan ar britu veselības aprūpes sistēmu, kas nav pietiekami labi pasargāta pret krāpšanos. „Brīva pārvietošanās ir viena no pamattiesībām mūsu iekšējā tirgū. Tā attiecas gan uz precēm un pakalpojumiem, gan uz cilvēkiem. Par to nevar būt nekādu diskusiju. Bet jebkurām tiesībām līdzi nāk arī pienākumi. Un pienākums ir izskaust krāpšanos. Ja pastāv krāpšanās, tad dalībvalstīm ar to būtu jācīnās. Tām ir jābūt likumiem, kas nodrošina, ka krāpšanās nenotiek. Tas ir tas, kas dalībvalstīm būtu jādara," pauda Redinga.
Tas izraisīja jautājumu gūzmu un satraukumu par to, ka britiem un citu valstu iedzīvotājiem nāksies atteikties no ērtās un pierastās veselības aprūpes un pabalstu sistēmas. Tādēļ var droši prognozēt, ka diskusijas ap tā saucamo pabalstu tūrismu vēl būs asas. It sevišķi, ņemot vērā, ka Eiropas Parlamenta vēlēšanas notiks jau maijā.
