Briti vēlas Eiropas Savienības pilsoņiem noteikt jaunus ieceļošanas noteikumus Ziemeļīrijā

Lielbritānija gatavojas pieņemt jaunus noteikumus ieceļošanai Ziemeļīrijā. Tie uzliktu par pienākumu Īrijā dzīvojošajiem Eiropas Savienības (ES) pilsoņiem, kuri nav īri, pieteikties īpašai elektroniskajai ceļošanas atļaujai. Īru politiķu vidū jau valda neapmierinātība ar šādu piedāvājumu. Arī dažādos citos jautājumos ES un Apvienotās Karalistes diskusijas joprojām turpinās, taču uz drīzu progresu sarunās puses necer. 

Briti vēlas Eiropas Savienības pilsoņiem noteikt jaunus ieceļošanas noteikumus Ziemeļīrijā
00:00 / 04:17
Lejuplādēt

Drīz būs apritējuši jau divi gadi kopš Apvienotā Karaliste pameta ES, taču diskusijas par attiecībām ar 27 valstu bloku joprojām ir ļoti saspringtas. Un viens no britu pusei sarežģītākajiem tematiem ir attiecības ar Īriju un situācija Ziemeļīrijā.

Tagad Īrijā milzīgu satraukumu izraisījis britu parlamentā izskatītais Nacionalitātes un robežu likumprojekts, kas prasīs Īrijā dzīvojošajiem citu ES dalībvalstu pilsoņiem, kuri nav īri, pieteikties īpašai atļaujai, lai varētu šķērsot Apvienotās Karalistes robežu un ieceļot Ziemeļīrijā. Jaunā elektroniskā ceļošanas atļauja jeb ETA darbotos līdzīgi kā ASV elektroniskā ceļošanas atļauju sistēma ESTA, kas dod tiesības ceļot uz Savienotajām Valstīm bezvīzu programmas ietvaros. Pašlaik jaunais likumprojekts ir apstiprināts Lielbritānijas pārstāvju palātā un nodots izskatīšanai Lordu palātā.

Jaunā britu likumdošanas iniciatīva izraisījusi asu nosodījumu Īrijā, kuras republikāņu partijas “Sinn Fein” deputāts parlamentā Pīrss Dohertijs norādījis, ka tas ievērojami apgrūtinās gan atsevišķu Īrijas, gan Ziemeļīrijas iedzīvotāju dzīvi.

“Tas ir ļoti pazemojošs un apkaunojošs plāns, kas apdraud gan manis pārstāvētā Ziemeļrietumu reģiona mājsaimniecības, kā arī tūrisma nozari. Tas pakļaus milzīgam stresam šajā reģionā dzīvojošos cilvēkus no citām Eiropas Savienības valstīm. Tas apdraud Lielās piektdienas miera līgumu un kopējo ceļošanas zonu. Īrijai atkal draud milzīgi zaudējumi no valdības Vestminsterā, kurai par Īriju pilnīgi nospļauties. Tā ir tik atrauta no dzīves uz robežas, ka tā pat var piedāvāt šādus risinājumus,” norādīja Dohertijs.

Reaģējot uz šādiem izteikumiem, bijušais Īrijas premjerministrs un tagad vicepremjers Leo Varadkars norādījis, ka šādas bažas ir pamatotas, taču Londonas nostāja nebūt nav pārsteidzoša.

Viņš sacīja: “Mēs pilnīgi noteikti nodosim mūsu britu kolēģiem savas bažas un savus iebildumus. Diemžēl, tas nav nekāds milzīgais pārsteigums – ja jūs atceraties Konservatīvās partijas argumentus par labu “Brexit”, tad viens no galvenajiem uzdevumiem bija kontrole pār savām robežām, kā arī migrācijas apturēšana no Eiropas Savienības. Notiekošais ir daļa no šī plāna. Ļoti iespējams, ka daži no cilvēkiem, kuri balsoja par “Brexit”, to nesaprata, bet šī ir daļa no tā procesa.”

Arī Īrijas premjerministrs Mihāls Martins paziņojis, ka valdības galvenais uzdevums ir saglabāt netraucētu iedzīvotāju pārvietošanos Īrijas salā un bez šāda jauna likuma noteikti varētu iztikt. Turklāt pagaidām britu puse nav skaidri pateikusi, kā jauno sistēmu varētu piemērot, kā tiktu kontrolēta atļauju saņemšana, taču atkārtoti tiek norādīts, ka nekādas stingrās robežas starp Ziemeļīriju un Īriju nebūs un arī nekādu reālu dokumentu pārbaužu nebūs.

Taču brīvā pārvietošanās Īrijas salā joprojām nav vienīgais neskaidrais jautājums. Britu premjerministrs Boriss Džonsons joprojām uzskata, ka tā dēvētais Ziemeļīrijas protokols joprojām nedarbojas tā, lai pienācīgi izpildītu Lielās Piektdienas līguma prasības. Abas puses joprojām turpina tehniskas sarunas par to, kā mazināt muitas formalitātes un pārbaudes preču plūsmai no Lielbritānijas uz Ziemeļīriju, kā arī to, kā nodrošināt medikamentu nepārtrauktu plūsmu pār Īrijas jūru. 

Vislielākās nesaskaņas raisa britu prasība atcelt ES Tiesas uzraudzību par protokola noteikumu ievērošanu. Brisele šo prasību joprojām atsakās izpildīt. Šajā situācijā Londona joprojām patur spēkā draudus iedarbināt Ziemeļīrijas protokola 16. pantu, kas ļauj pusēm vienpersoniski pieņemt drošības pasākumus, ja vienošanās ir radījusi nopietnas praktiskās problēmas vai ir traucējusi tirdzniecībai. 

Kā paziņojis īru ārlietu ministrs Saimons Kovenijs, lai arī tuvākajā laikā ES un Lielbritānija varētu atrisināt dažus no problemātiskajiem jautājumiem, piemēram, par medikamentu piegādi, ir maz ticams, ka nozīmīgs progress vai pat gala vienošanās būtu iespējama līdz Ziemassvētkiem.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt