Pasaules 20 ekonomiski ietekmīgāko valstu līderu samits Romā ir lieliska iespēja spriest ne tikai par dažādiem globāliem izaicinājumiem, bet arī par dalībvalstu savstarpējiem strīdiem. Tā, piemēram, ASV prezidentam Džo Baidenam pirms samita bija iespēja mazināt saspīlējumu attiecībās ar Franciju Austrālijas zemūdeņu pasūtījuma dēļ. Lai arī šis skandāls jau kādu laiku vairāk ir tāda kā emocionāla pirkstu kratīšana no Parīzes puses, daudz reālākas domstarpības pašlaik nākas risināt ar citu sabiedroto un kaimiņu – Apvienoto Karalisti.
Jau ziņots, ka visu šo nedēļu Francijas un Lielbritānijas starpā vērojama attiecību pasliktināšanās nozvejas licenču jautājumā. Francija ir saniknota par to, ka Lielbritānija un tās pārvaldījumā esošās Džērsijas un Gērnsijas salas pēc Breksita nav piešķīrušas franču zvejniekiem to prasītās licences. Parīze ir piedraudējusi aizliegt visām britu zvejas laivām no nākamās nedēļas izkraut savus lomus Francijas ostās, kā arī ieviest pārbaudes visiem no Lielbritānijas ievestajiem produktiem. Londona, savukārti ir piedraudējusi piemērot pārbaudes visiem Eiropas Savienības zvejas kuģiem.
G20 samita kuluāros britu premjerministrs Boriss Džonsons šodien pirmo reizi arī izteicies, ka varētu pret Franciju iedarbināt Tirdzniecības un Sadarbības līguma strīdu risināšanas procesu. Sarunas par šo līgumu turpinājās vairākus gadus un strīdu risināšanas mehānismu var iedarboināt gan Lielbritānija, gan Eiropas Savienība, taču šāds solis nekad vēl nav piemērots. Kā norāda Boriss Džonsons, ja Francija būs pārkāpusi vienošanos, reakcija sekos.
"Mēs esam ieinteresēti strādāt ar mūsu draugiem un partneriem par visiem šiem jautājumiem, bet, ja vēl viena valsts pārkāps Tirdzniecības un Sadarbības līguma noteikumus, mēs būsim spiesti spert soļus un aizsargāt mūsu intereses. Es tiešām bažījos, ka šajā situācijā varētu būt redzams līguma pārkāpums, un mums ar to ir jātiek skaidrībā. Taču man jāsaka, ka šis strīds ir triviāls salīdzinājumā ar tiem draudiem, ar kuriem pašlaik saskaras visa cilvēce. Un, manuprāt, visi vēlas redzēt sadarbību starp Eiropas valstīm," uzsver Džonsons.
Protams, ka, runājot par izaicinājumiem cilvēcei, Boriss Džonsons ir domājis klimata radītās pārmaiņas un izaicinājumus, par kuriem nākamās nedēļas laikā tiks runāts ANO klimata konferencē Skotijas pilsētā Glāzgovā.
"Ringā pašlaik atrodas visa cilvēce un tās ienaidnieki ir apātija, politiskā vienaldzība, gribas trūkums un cilvēku milzīgā piesardzība par to, ko viņi varētu sasniegt. Šie ir draudi, ar kuriem mēs visi saskaramies. Taču, ja visi saliks savus prātus kopā, manuprāt ir iespēja panākt vienošanos, kas ļaus apturēt temperatūras kāpšanu. Taču mēs nevaram apturēt klimata pārmaiņas," norāda premjers.
Vēl pirms G20 tikšanās un došanās uz Glāzgovu Džonsons bija izteicies, ka pašlaik cīņā starp planētu un pasaules iedzīvotājiem, ir pagājis pirmais puslaiks un pasaules komanda zaudē ar rezultātu 1 pret 5. Lai arī spiediens ir ļoti liels, pēc britu premjera vārdiem, bezdarbības sekas būs daudz katastrofālākas.
