Tomēr valdības plānos nav atteikties no pilnīgi visām ES normām iekšlietu jomā, tagad uzrunā deputātiem norādījusi iekšlietu ministre. „Mēs uzskatām, ka Lielbritānijai jāiegūst izņēmuma tiesības no konkrētajiem aktiem principiālu, politisku un pragmatisku iemeslu dēļ. No jauna mums vajadzētu pievienoties tikai tām normām, kas palīdz Lielbritānijai sadarboties ar kaimiņiem Eiropā, cīnīties ar pārrobežu noziedzību un pasargāt mūsu valsti,” sacīja Meja.
Lai gan Lielbritānijas premjera Deivida Kamerona pārstāvēto toriju labējais spārns vēlas atteikties no pilnīgi visiem ES tiesību aktiem, Mejas ieskatā jāsaglabā gan līdzšinējā sadarbība ar ES policijas aģentūru „Europol”, gan „Eurojust” kolēģiju, kas pārrauga tiesisko palīdzību krimināllietās.
Tāpat būtu jāsaglabā Eiropas aresta orderis, taču ar vairākiem nosacījumiem, skaidro ministre. „Esmu vienisprātis ar valsts tiesībsargājošajām iestādēm, ka Eiropas aresta orderis ir vērtīgs instruments, kā nogādāt noziedzniekus atpakaļ Lielbritānijā. Ar tā palīdzību esam varējuši īstenot vai paātrināt vairākas izdošanas procedūras. (..) Tomēr arī Eiropas aresta orderim ir savi trūkumi. Tādēļ es piedāvāju papildus nosacījumus, lai šīs problēmas novērstu un labāk aizsargātu Lielbritānijas iedzīvotājus,” teica Meja.
Lielbritānijas valdība vēlas panākt labāku tautiešu aizsardzību no izdošanas tiesāšanai citās ES dalībvalstīs par nelieliem nodarījumiem. Tieši Eiropas aresta orderis izraisījis spraigākās diskusijas britu parlamentā. Kamēr daudzi toriji uzskata, ka tas iedragā Karalistes suverenitāti un no tā jāatsakās pavisam, ES simpatizējošie liberāļi to karsti aizstāv. Turpina leiboristu ēnu kabineta iekšlietu ministre Aivita Kūpera. „Iekšlietu ministre bijusi spiesta atzīt patiesību - Lielbritānijai ir vajadzīgs Eiropas aresta orderis, tai ir vajadzīgas kopīgas izmeklēšanas komandas, Eiropols, apmaiņa ar krimināllietām un palīdzība bērnu ļaunprātīgas izmantošanas apkarošanā internetā. (..) Kāpēc ministrei bija vajadzīgi trīs gadi, lai saprastu, ka mēs nevēlamies atgriezties laikos, kad britu noziedznieki varēja mierīgi aizbēgt uz Spāniju un citu Eiropas valstu noziedznieki varēja rast patvērumu šeit?” retoriski vaicā Meja.
Eiropas Komisija uz Lielbritānijas plāniem reaģējusi diplomātiski, norādot, ka respektē valdības izvēli atteikties no daudziem ES tiesību aktiem un apsveic tās gatavību vēlāk vairākiem no tiem atkal pievienoties.
Tieslietu komisāre Vivjena Redinga gan iepriekš izteikusies, ka šāds solis Lielbritānijai tikai kaitētu. Gala lēmums, ko darīt ar 133 ES tiesību aktiem iekšlietu jomā, Lielbritānijai jāpieņem līdz nākamā gada jūnijam.
