Turpinoties sāgai attiecībās starp Briseli un Varšavu, Polijas valdība pirmdien noraidīja EK rekomendācijas par tiesu sistēmas reformām. Iepriekš Brisele jūlija beigās oficiāli sāka tiesisko procedūru pret Poliju par vienu no tās tiesu sistēmas reformām, paziņojot, ka tās pastiprina "draudus likuma varai Polijā”.
Polijaikbija mēnesis laika, lai atbildētu. Varšava atbildēja, ka tās centieni reformēt tiesu sistēmu atbilst gan Eiropas standartiem, gan Polijas sabiedrības vēlmēm, bet EK šaubas nav pamatotas.
Tomēr Brisele ir citās domās. Ceturtdien brīžiem brāzmainās debatēs Eiropas Parlamentā EK viceprezidents Franss Timmermanss atkārtoja brīdinājumu rosināt sankcijas pret Varšavu.
Timmermanss piebilda, ka patlaban nevar pateikt to, kāda tieši būs EK turpmākā rīcība, bet teica, ka Polijas pirmdien sniegtajā atbildē nav atrodami "jebkādi konkrēti soļi, lai risinātu komisijas paceltos jautājumus".
"Polijas valdība vairākkārt likusi skaidri saprast, ka nepiekrīt šim bažām un ka tā ir uzvarējusi vēlēšanās un izpilda tautas gribu. Tā arī ķērusies pie uzbrukumiem ziņnesim, apšaubot Eiropas Komisijas profesionalitāti, leģitimitāti un apgalvojot, ka nedara neko tādu, ko nav darījušas citas dalībvalsts. Es atļaušos nepiekrist. Nav citas dalībvalsts, kurā tieslietu ministrs varētu bez jebkādiem nosacījumiem patvaļīgi atlaist tiesnešus," sacīja EK viceprezidents.
Polijas prezidents Andžejs Duda jūlijā gan uzlika veto diviem konservatīvo valdības rosinātājiem likumprojektiem. Viens paredzēja, ka visiem Augstākās tiesas tiesnešiem jāatkāpjas un par jaunu iecelšanu būs atbildīgs tieslietu ministrs. Otrs politiķiem dotu kontroli pār to, kurš ietilpst Tiesu varas nacionālajā padomē – šī institūcija izvirza Augstākās tiesas tiesnešus. Duda gan parakstīja likumu, kas tieslietu ministram dos tiesības izvēlēties tiesnešus zemākas instances tiesās.
Polijā valdošā konservatīvā partija "Likums un taisnīgums" argumentē, ka izmaiņas nepieciešamas, jo tiesu sistēma ir neefektīva un korumpēta un tiesneši veido elitāru kliķi.
Bet opozīcija valdībai pārmet mēģinājumus iesēdināt tiesnešu krēslos savus cilvēkus un graut likuma varu.
Timmermanss ceturtdien EP debatēs norādīja, ka EK izmantos "visus tās rīcībā esošos instrumentus, kad ir apdraudēti varas dalīšanas pamatprincipi". Viņš iepriekš draudējis iedarbināt ES līguma 7.pantu. Saskaņā ar to dalībvalsts var zaudēt balsstiesības kopienas Ministru padomē, ja "nopietni pārkāpj" ES vērtības. Šādam lēmuma būtu nepieciešama visu pārējo dalībvalstu vienbalsīga piekrišana. Timmermanss teica, ka ar Polijas valdību ir neapmierināts jau "ļoti liels vairākums" ES valstu.
Tiesa, piemēram, Ungārija jau skaidri pateikusi, ka atbalstīs Poliju un uzliks veto šādiem centieniem. Uz šo faktoru ceturtdien norādīja arī labēji noskaņotais poļu eirodeputāts Mareks Jureks.
Viņš aizstāvēja Polijas valdību un paziņoja, ka Timmermanss neatrodas tādā pozīcijā, lai draudētu, jo lēmumus var pieņemt tikai dalībvalstis.
"Eiropas Komisijai ir tiesības apsūdzēt Poliju un jebkuru citu dalībvalsti Eiropas Savienības normu pārkāpumos. Bet tai ir jāiesniedz prasība Eiropas Savienības Padomei un pacietīgi jāgaida dalībvalstu lēmums. Un Eiropas Komisijai ir jāņem vērā fakts, ka attiecībā uz apsūdzībām pret Poliju starp dalībvalstīm nav vienprātības," sacīja Jureks.
Paredzams, ka vārdu apmaiņa starp Briseli un Varšavu, kas sākās jau pērn sākumā neilgi pēc konservatīvās partijas "Likums un taisnīgums" nākšanas pie varas, turpināsies arī nākamajos mēnešos.
Tomēr šīs ķildas pasliktinājušas arī Varšavas divpusējās attiecības. Polijas kaimiņvalsts Vācijas kanclere Angela Merkele šonedēļ paziņoja – lai cik ļoti viņa gribētu labas attiecības ar Varšavu, tomēr šis ir "nopietns jautājums" un Berlīne "nevar klusēt".
Savukārt Francijas prezidents Emanuēls Makrons pagājušajā nedēļā brīdināja, ka Polija "sevi izolē" un esošā valdība "nostājas pret ES vērtībām un interesēm''. Varšava atcirta, viņa komentārus nosaucot par "augstprātīgiem" un saistīja ar politiskās pieredzes trūkumu.
