Panorāma

Panorāma

Panorāma

Panorāma

Partiju debates ar diasporas latviešiem Briselē

Briseles latvieši pirms Saeimas vēlēšanām iztaujā partiju pārstāvjus

Ārpus Latvijas pašlaik dzīvo aptuveni 200 tūkstoši valstspiederīgo, un politiski viena no aktīvākajām kopienām atrodas Beļģijā. Gatavojoties rudenī gaidāmajām Saeimas vēlēšanām, vietējā Latviešu biedrība uz Briseli uzaicinājusi politisko partiju pārstāvjus, lai izvaicātu gan par Latvijā aktuāliem notikumiem, gan par solījumiem diasporai. Šīs ir vienas no pirmajām priekšvēlēšanu debatēm, kur tiekas daudzu partiju pārstāvji.

Uz diskusiju ar Briseles latviešiem gandrīz visu aicinātie partiju pārstāvji ieradušies bez liekas mudināšanas. Taču nevar nepamanīt, ka starp atbraukušajiem politiķiem nav nevienas sievietes. Te ir "Saskaņas", "KPV LV", "Progresīvo", Jaunās konservatīvās partijas (JKP), "Jaunās Vienotības", Nacionālās apvienības (NA) un "Attīstībai/Par" pārstāvji.

Uz debatēm bija uzaicināti arī Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) pārstāvji, bet ne tās ministriem, ne deputātiem šoreiz neatradās laiks, un neviens cits visā partijā, kas būtu cienīgs runāt ar diasporu debatēs, tā arī neatradās.

Uz jautājumu, kādu politiķi saredz Latvijas nākotni – līdzīgāku Singapūrai vai Zviedrijai –, klātesošo viedoklis dalās.

Ar diasporu saistītie jautājumi uzjunda lielākas emocijas arī politiķu vidū.

"Mēs esam pret to, ka diaspora tiek glorificēta, jo diaspora nav vienota. Celtnieki Norvēģijā ir diaspora, loģistikas darbinieki Anglijas vidienē ir diaspora, jā, un arī Beļģijā eiroierēdņi ir diaspora. Tā nav vienota un sevi kaut kādā veidā saprotami pārvaldoša ļaužu kopa. Un viena lieta, kas mani uztrauc – ir īpaši eiroierēdņu diasporas attieksme – norobežošanās," sacīja partijas "KPV LV" pārstāvis Atis Zakatistovs.

"Diasporas pārstāvji ir neatņemama Latvijas sabiedrības daļa. Tas ir skaidri likuma mērķī nodefinēts. Un pašlaik tas uz tādu naida kurināšanu velk," turpināja Nacionālās apvienības pārstāvis Rihards Kols.

Vaicāti – vai vajadzētu mēģināt latviešus piespiest atgriezties Latvijā – visi cer uz  brīvprātīgu atgriešanos.

"Mēs esam maza un atvērta ekonomika – un cilvēkiem vajadzētu braukt prom, viņiem vajadzētu mācīties, viņiem vajadzētu iegūt pieredzi un braukt atpakaļ," teica JKP pārstāvis Reinis Znotiņš. Tikmēr partijas “Saskaņa” pārstāvis Igors Pimenovs sprieda: "Kāpēc cilvēki neatgriežas Latvijā? Latvijā pietrūkst augsti apmaksātu darba vietu."

Diasporas pārstāvji uzsver, ka lielu lomu latvietības saglabāšanā ieņem Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca ārpus Latvijas, ko vada arhibīskape Lauma Zuševica. Un grib dzirdēt politiķu atbildes – vai arhibīskapa Vanaga vadītā luteriskā baznīca ar likumu tiešām pasludināma par vienu īsteno luterāņu baznīcas mantinieci? 

"Es negribu vainot nedz arhibīskapu Vanagu, nedz nu jau NA biedru Ringoldu Balodi, bet tā spēle, kas tika izspēlēta, mēģinot pārliecināt "Vienotību", ka šis likums ir jāgroza – tas lai paliek zem sadaļas "baznīca no valsts ir šķirta"," sacīja partijas "Jaunā Vienotība" pārstāvis Edgars Ikstens.

Vaicāti par partiju atbalstu Stambulas konvencijas ratifikācijai, visi klātesoši pauž atbalstu, izņemot NA, kas ir pret, un "KPV LV" un "Saskaņa", kas vēl nav izlēmuši.

Daži iet pat vēl tālāk.  

"No šīs pašas sērijas vēl trakāk – mēs atbalstām partnerattiecību likuma pieņemšanu Saeimā, un es personīgi atbalstu arī laulību vienlīdzību – tātad divu sieviešu tiesības uz laulību, bet priekš tā būtu jāgroza Satversme," norādīja apvienības “Attīstībai/Par!“ pārstāvis Pēteris Viņķelis.

Pēc diskusijas, kas 30 grādu karstumā nebija pārāk plaši apmeklēta, klausītāji ir dažādi noskaņoti. "No tiem jautājumiem, kas bija šeit uzdoti, man personīgi likās, ka vismaz 50% zināšanas ir ļoti vājas," vērtēja debašu skatītājs Uldis Šalajevs.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti