Dienas notikumu apskats

Bēgļu uzņemšanas plāns nepilda tā galveno mērķi, secina konferencē

Dienas notikumu apskats

Viesuļvētra "Metjū" tuvojas Amerikas Savienotajām Valstīm

Starptautiskā konferencē meklē līdzekļus Afganistānas attīstībai

Briseles konferencē meklē atbalstu Afganistānas kara, bēgļu un nabadzības risināšanai

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 7 gadiem.

Briselē trešdien, 5.oktobrī, sākās Afganistānai veltīta divu dienu donoru konference, kurā valstu valdības un organizācijas centīsies savākt vismaz četrus miljardus dolāru valsts atbalstam. Eksperti to sauc par īstu pārbaudījumu abām pusēm, jo Afganistānai būs, ko sacīt Rietumiem, savukārt donori gaidīs daudzas atbildes no Afganistānas valdības.

Pirmo reizi tik plaša mēroga Afganistānai veltīta konference notiek pašā Eiropas Savienības (ES) centrā Briselē. Gaida pulcējamies ap 70 valstu valdību un vismaz 20 starptautisku organizāciju un aģentūru pārstāvju.

Afganistānas valdība pie viena galda ar donoriem izrunās, kāda ir valsts turpmākā attīstības vīzija, kā izmantots jau līdzšinējais atbalsts, kam vēl ir vajadzīgi līdzekļi.

Kā norāda eksperti, ilgāku laiku starptautiskās sabiedrības acis ir bijušas pievērstas karam Sīrijā, taču arī Afganistānas problēmas nav pazudušas, un par to skaļi ir atgādinājusi milzīgā bēgļu plūsma.

Afganistāna ir otrā aiz Sīrijas, kuru pēdējos gados pametuši visvairāk cilvēku un lūdz patvērumu Eiropā.

Aizvadītajā gadā vien patvērumu Eiropā lūguši ap 200 000 afgāņu. Pēdējos gados Eiropā nonākuši arī teju 100 000 afgāņu bērnu un pusaudžu, kuri tālo un bīstamo ceļu veikuši vieni. Aizvadītais gads arī upuru ziņā Afganistānā ir pēdējā laikā asiņainākais.

Kā saka vietējie un atzīst starptautiskās organizācijas, no 34 provincēm visā Afganistānā teju puse ir ļoti bīstamas, un tikai divas trīs ir atzīstamas par drošām.

„Tieši bēgļu straumes atkal ir satricinājušas starptautisko uzmanību,” atzīst Briselē bāzētās domnīcas „Friends of Europe” eksperte reģiona jautājumos Šada Islama, „Patlaban mēs Eiropā piedzīvojam bēgļu un migrantu krīzi. Un, manuprāt, daudziem tas ir bijis pārsteigums, ka otra lielākā bēgļu grupa aiz sīriešiem, kura plūst uz Eiropu bēgļu gaitās, ir afgāņi. Tas ir mudinājis Afganistānu atkal atgriezties augstā Eiropas ārlietu un drošības politikas dienas kārtībā.”

Konferencē valstu valdības un organizācijas centīsies savākt vismaz četrus miljardus dolāru valsts atbalstam.

Afganistānas valdība spējusi pati realizēt atsevišķas reformas

Tā kā miers Afganistānā ir ļoti svarīgs visa reģiona drošībai – pasaules sabiedrība pēc būtības uztur Afganistānas pārvaldi. 80% no Afganistānas budžeta veido starptautisko donoru maksājumi, bet drošība jomā – pat 90%.

Taču pašreizējo – pirms diviem gadiem ievēlēto Afganistānas valdību slavē gan ASV, gan Eiropā, jo tā spējusi realizēt gan atsevišķas reformas, gan nu jau paši nodrošināt piekto daļu no budžeta.

"Nabadzība joprojām ir mūsu izaicinājums.

39% mūsu tautas dienā iztiek ar mazāk nekā 1,35 dolāriem dienā.

Tas nozīmē, ka 1-2 ēdienreizes dienā un maza iespēja, ka viņu bērni jebkad ies skolā. Tomēr 61% dzīvo virs nabadzības līmeņa un var ēst trīs reizes dienā un sūtīt savus bērnus skolā – tas ir, pateicoties jūsu dāsnajai palīdzībai," atzina Ašrafs Gani.

ES augstā pārstāve ārlietās Federika Mogerīni apliecināja, ka ES un tās dalībvalstis Afganistānai piešķirs 1,2 miljardus eiro.

Skandāls par bēgļu atgriešanos

Tomēr vēl pirms konferences sākuma uzvirmojis arī skandāls. Medijos nopludināti dokumenti vēstīja, ka Kabula pie palīdzības var netikt, ja neuzņems atpakaļ vismaz 80 000 migrantu, kuri nonākuši Eiropā, bet kuriem patvērumu atbildīgās iestādes ir liegušas. Līdz šim brīvprātīgi Eiropu pametuši un mājās devušies ap 5000 cilvēku.

Asi reaģējušas par bēgļiem atbildīgās starptautiskās organizācijas, sakot, ka Eiropai būtu jāsaprot, ka Afganistāna patlaban daudziem nav vieta, kur atgriezties.

ES pārstāvji nolieguši, ka šāda prasība būtu bijusi, un norāda, ka vienošanās ar Afganistānu par cilvēku atpakaļuzņemšanu ir noslēgta un tagad to slīpēs un saskaņos.

Gaidāmas ilgas un smagas pārrunas

Sarunas, gaidāms, būs smagas un emocionālas, un kā atzīst arī analītiķe Šada Islama, šis būs abpusējs kontroldarbs un eksāmens gan Afganistānai, gan donoriem, tā kā pēc daudzu gadu ilgas palīdzības valsts joprojām nevar lepoties ar būtiskām izmaiņām.

Ekonomika stagnē, korupcija ir augsta, un drošība atkal sasniedz zemākos punktus.

Afganistānas valdība vairākkārt ir arī pārmetusi sabiedroto spēkiem pārāk ātru aiziešanu no valsts, kurai, ņemot vērā ilgos kara gadus, nav pašai pa spēkam noturēt no talibiem atbrīvotās  teritorijas.

Saskaņā ar statistiku Afganistānas budžets patlaban ir ļoti atkarīgs no ārvalstu palīdzības. Civilajām vajadzībām 80% naudas veido ārvalstu ziedojumi, un tikai pārējos divdesmit Afganistāna ir spējīga iegūt pati. Savukārt drošībā aina ir vēl dramatiskāka, te 95% no visas nepieciešamās naudas dod Rietumu donori.

Patlaban abu pušu saistības ir sakārtotas līdz 2020.gadam.

Afganistānas un ES sarunas ir augstu ziņās arī reģiona medijos. Raidorganziācija „Al Jazeera” vēsta, ka afgāņu sabiedrība patlaban ir ļoti sadalīta, īpaši pēc valdības mēģinājuma slēgt pamieru ar talibu grupējumiem, kurus vieni uzskata par nesaprastiem brāļiem, citi par noziedzniekiem.

Tomēr karadarbība Afganistānā nav beigusies un tieši šonedēļ atsākušies ''Taleban'' uzbrukumi, kādi nav piedzīvoti jau divus gadus. ''Taleban'' uzbrucis Afganistānas ziemeļu pilsētai Kunduzai.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti