Vairums Eiropas Savienības iestādēs radīto dokumentu top angļu valodā. Tomēr nebūt nav tā, ka šie dokumenti viegli saprotami tiem, kuriem angļu valoda ir dzimtā valoda. Bieži vien tā angļu valoda, ko lieto Eiropas Savienības ierēdņi un politiķi, būtiski atšķiras no ikdienišķās vai pat akadēmiskās angļu valodas.
Eiropas Savienības ierēdņu valodā ir daudz specifisku terminu. Piemēram, septiņu gadu budžets oficiāli tiek dēvēts Daudzgadu finanšu perspektīvu. Savukārt Briselē notiekošās dalībvalstu vēstnieku sanāksmes tiek dēvētas gluži vienkārši par „COREPER”.
Zviedru žurnāliste Terēza Kišlere, kura daudzus gadus strādā Briselē, ar Eiropas ierēdņu žargonu ir spiesta sastapties katru dienu.
„Kaitinošākais ir tas, ka vienmēr ir jāmeklē tulkojums. Es nevaru šos vārdus lietot savos rakstos. Parasti man kā žurnālistei savā darbā ir jālieto tāda valoda, kas palīdz lasītājiem saprast domu un jāizvairās no žargona. Bet šeit ir īpaši jāpiepūlas, jo tas nav vienkārši birokrātu žargons, bet gan pilnīgi izdomāta valoda - vārdi, kas nepastāv ārpus Briseles,” saka Kišlere
Zviedru žurnāliste apgalvo, ka Eiropas ierēdņu žargonu ir vieglāk saprast, ja pārvalda franču valodu, jo daudzi termini nāk tieši no šīs valodas. To atzīst arī Pols Striklands, kurš vada Eiropas Komisijas Tulkošanas nodaļu:
„Ja jūs paskatīsieties uz veselības vai aizsardzības sektoru vai vienkārši kādā valsts pārvaldēs aparātā, jūs visur atradīsies žargonu. Bet Eiropas Savienības žargonu unikālu padara tas, ka to ietekmē dažādas valodas, it sevišķi franču valoda. Tas piedod Eiropas Savienības žargonam īpašu garšu.”
Daži Eiropas ierēdņu žargona vārdi ir iepatikušies arī Latvijas ierēdņiem un politiķiem. Viens no tiem ir jēdziens „horizontālais jautājums”. Savukārt eiro ieviešanas kontekstā daudz esam dzirdējuši par „konverģences kritērijiem”. Un, ja kāds stāsta par „absorbcijas kapacitāti”, nedomājiet, ka tas ir saistīts ar šķidrumu. Patiesībā runa ir par valsts aparāta spēju izmantot Eiropas fondus.
Apzinoties šo problēmu, Eiropas Komisija pirms dažiem gadiem uzsākusi kampaņu, lai mazinātu žargonvārdu lietošanu, saka Eiropas Komisijas preses sekretāre Pia Arenhilde-Hansena:
„Es domāju, ka mēs varam daudz ko darīt. Un tik tiešām, pirms dažiem gadiem mums Eiropas Komisijas iekšienē bija skaidras rakstības kampaņa, ko aizsāka daži tulkotāji, kuriem, droši vien, bija apnicis tulkot nesaprotamus dokumentus. Es domāju, ka mēs esam darījuši dažādas lietas gan caur šo kampaņu, gan mēģinot rakstīt labākas preses relīzes, gan caur dažādām aktivitātēm internetā. Es domāju, ka mēs darām daudz, un ceru, ka tam būs rezultāts.”
Tomēr ne vienmēr Briseles ierēdņu mēģinājumi izteikties vienkārši noved pie laba rezultāta, saka žurnāliste Kišlere:
„Eiropas Savienības aparāts ir sarežģīts. Tādēļ, manuprāt, kad iestādes mēģina nākt klajā ar dažādiem enerģiskiem saukļiem, viņi sevi nedaudz banalizē. Tādēļ zināmā mērā mums ir jāizvēlas starp žargonu, kas mums, žurnālistiem, ir jāskaidro, vai muļķīgiem saukļiem, kas neko nenozīmē.”
Eiropas Savienība jau ilgi mēģina saprast, kā tā varētu ieinteresēt iedzīvotājus savā darbībā. Iespējams, ka skaidrākas valodas lietošana varētu būt viens no būtiskākajiem soļiem.
Ar dažiem citiem interesantiem Eiropas ierēdņu žargonvārdiem un arī iespējām tos aizstāt ar saprotamākiem jēdzieniem var iepazīties Euranet Plus Latvia Facebook lapā.
