Dienas notikumu apskats

Obama ierodas savā pēdējā prezidentūras vizītē Grieķijā

Dienas notikumu apskats

EK neiebilst pret Latvijas nākamā gada budžetu; piesardzīga par IKP izaugsmi

Briselē vienojas palielināt Eiropas Aizsardzības aģentūras budžetu nākamgad

Briselē vienojas palielināt Eiropas Aizsardzības aģentūras budžetu nākamgad

Eiropas valstu aizsardzības ministri otrdien, 15.novembrī, Briselē ir vienojušies palielināt Eiropas Aizsardzības aģentūras budžetu nākamajam gadam. Tas ir pirmais šīs aģentūras budžeta pieaugums kopš 2010. gada un varētu kļūt par vienu no pirmajiem ciešākas sadarbības soļiem. 

Latvija turpina uzsvērt, ka ciešāka sadarbība ir nepieciešama tikai tur, kur tā papildina, nevis dublē NATO atbildības jomas. Tomēr daudzi Eiropas Parlamenta (EP) deputāti gan ir pārliecināti, ka tuvākajos gados sākotnējā pretestība pret ciešāku sadarbību starp Eiropas valstu armijām mazināsies.

Eiropas militārai industrijai ir jākļūst modernākai un neatkarīgākai no Amerikas. Šī ir viena no atziņām, kurai piekrīt gan tie politiķi, kuri atbalsta ciešāku militāro sadarbību Eiropas Savienībā (ES), gan tie, kuri uz šo jautājumu skatās piesardzīgi.

Tas savukārt nozīmē arī lielākus ieguldījumus jaunu helikopteru, armijas lidmašīnu un ieroču izpētē un izstrādē. 

Latvijas aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis (Zaļo un zemnieku savienība) cer, ka  daļu no šiem pienākumiem varētu uzņemties Eiropas Aizsardzības aģentūra, kuras budžets nākamgad veidos 31 miljonu eiro. 

"Pēc sešu gadu pātraukuma šis budžets ir pieaudzis par pusmiljonu [eiro]. Beidzot ir maziņš solītis, bet tomēr ir uz attīstību virzīts," teica Bergmanis un piebilda, ka šī aģentūra varētu būt galvenā iestāde, kas militāro industriju un zinātni Eiropā varētu virzīt attīstības posmā.

Kopumā gan Latvija, gan Baltijas valstis ar piesardzību raugās uz jaunu militārās plānošanas štābu izveidi. Gan Latvijas aizsardzības ministrs, gan Nacionālo bruņoto spēku komandieris Raimonds Graube uzsver, ka mūsu valstij vienkārši nebūtu pietiekami daudz militārpersonu, lai sūtītu uz jauniem štābiem.

Tādēļ ES augstā pārstāve ārlietās Federika Mogerīni vairākkārt uzsvēra, ka Eiropai ir pieci štābi un citas militārās struktūras un visi esošie priekšlikumi ir vērsti uz to, lai uzlabotu esošo mehānismu darbību. 

Tomēr bijušais Igaunijas ārlietu ministrs Urmass Paets, kurš šobrīd EP atbild par Drošības savienības ziņojuma izstrādi, uzskata, ka ar laiku šī nostāja varētu mainīties.

Pēc Paeta domām, lai sadarbotos ar NATO, ar laiku Eiropai būs nepieciešamas līdzvērtīgas struktūras.

Eiroparlamentārietis arī uzskata, ka ES varētu palīdzēt finansēt militārās infrastruktūras celtniecību, piemēram lai palīdzētu citu NATO valstu karaspēka uzņemšanai Baltijas valstīs.

"Tā ir diezgan smaga nasta gan Baltijas valstīm, gan citiem. Tādēļ, raugoties no solidaritātes viedokļa, Eiropas Savienībai būtu jābūt iespējai palīdzēt. Piemēram, Eiropas Savienība varētu finansēt dažādu baraku, tiltu vai ceļu būvniecību, kas ir nepieciešami, lai pārvietotu militāro personālu, ko savukārt darīs NATO," sacīja Paets.

Paets arī mudina panākt, lai nākamajā Eiropas Komisijā būtu savs aizsardzības komisārs. Tāpat ir nepieciešams, lai arī Eiropas valstu aizsardzības ministri un bruņoto spēku komandieri tiktos biežāk nekā pašreiz, jo, tikai dibinot personiskos kontaktus, ir iespējams panākt labākus rezultātus.

Latvijas aizsardzības ministrs Bergmanis atzīst, ka kontakti ir ļoti būtiski. Tomēr viņš uzskata, ka jau šobrīd tikšanās ar dažādu valstu kolēģiem notiek itin bieži.

Tāpat kā iespējamās NATO un ES sadarības jomas tiek minēta kiberaizsardzība un hibrīdkarš. Pēc Paeta domām, būtu arī jāmaina arī ES kaujas grupu sistēma, jo tās ne reizi netika izmantotas dažādu valstu iebildumu dēļ.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti