Šodien un rīt Briselē uz tikšanos pulcēsies NATO dalībvalstu aizsardzības ministri. Sagaidāms, ka uzmanības centrā būs jautājumi par Francijas lēmums pirms laika izbeigt savu spēku klātbūtni Afganistānā, kā arī gatavošanās maijā gaidāmajam NATO Čikāgas samitam. Tāpat alianses partneri plānojuši iztaujāt ASV aizsardzības ministru par Savienoto valstu plāniem samazināt savu klātbūtni Eiropā.
Alianses aizsardzības ministru tikšanās notiek neilgi pēc tam, kad Francijas prezidents Nikolā Sarkozī paziņoja par plāniem izvest savas valsts kontingentu no Afganistānas jau 2013. gadā. Tas ir gadu ātrāk nekā iepriekš plānots. Pēc tam, kad Francija janvāra vidū Afganistānā vienā uzbrukumā zaudēja četru karavīrus, Sarkozī diezgan negaidīti aicināja arī citas NATO valstis sekot Parīzes piemēram un paātrināt spēku izvešanu no Afganistānas. Aptuveni 3600 cilvēku lielie Francijas spēki pašlaik patrulē Kapisas provincē Kabulas apkārtnē un pēc šīs provinces nodošanas afgāņu drošības spēkiem Francija plāno saglabāt vien apmācības un atbalsta misiju. Visticamāk, ka provinces nodošana afgāņiem sāksies jau martā.
Kā norāda Latvijas aizsardzības ministrs Artis Pabriks, Francijas aicinājumam varētu sekot arī citas valstis, tāpēc nepieciešams rast risinājumu, lai spēku izvešana no Afganistānas nekļūtu haotiska. Artis Pabriks arī informē, ka šīs tikšanās laikā plānotas sarunas arī ar ASV aizsardzības ministru Leonu Panettu, kurš informēs par jauno ASV bruņoto spēku reformu un Vašingtonas plāniem gandrīz uz pusi samazināt savu spēku klātbūtni Eiropā. Iepriekš jau esam ziņojuši, ka ASV ir apņēmušas veikt ievērojamus taupījumus militārajā budžetā, kā arī padarīt savu armiju skaitlisku mazāku, bet efektīvāku. Vairāki NATO partneri ir izteikuši bažas, vai šāda rīcība neapdraudēs ASV spējas izpildīt savas saistības par reģionālās kolektīvās drošības garantēšanu. Īpaši aktuāls šis jautājums ir tāpēc, ka ASV par saviem prioritārajiem darbības reģioniem ir izvirzījušas Āziju un Tuvos Austrumos, Eiropu atstājot vien trešajā vietā.
Sagaidāms, ka Latvijas aizsardzības resora vadītājs šīsdienas tikšanās laikā pievērsīsies arī jautājumiem par NATO sabiedroto patrulēšanu Baltijas valstu gaisa telpā, kas ir daļa no tā dēvētās gudrās jeb viedās aizsardzības. Kā norāda, Pabriks, "gudras aizsardzības" tematika kļūst arvien aktuālāka un Baltijas valstis šajā jomā var būt pozitīvs piemērs citām alianses dalībvalstīm.
Sagaidāms, ka drošības ekspertu diskusijas par situāciju Afganistānā un citur pasaulē turpināsies arī piektdien un sestdien Minhenes Drošības konferencē. Uz to plānojusi ierasties arī ASV Valsts sekretāre Hilarija Klintone, Francijas ārlietu ministrs Alēns Žipē, kas piedalīsies diskusijā par transatlantiskām attiecībām un attiecībām ar Krieviju. Savukārt bijušais ASV Valsts sekretārs Henrijs Kisindžers vadīs diskusiju par ASV, Eiropas un Āzijas attiecībām. Šajā diskusijā plānojuši iesaistīties Eiropas Savienības augstā pārstāve ārlietās un drošības jautājumos Ketrīna Eštone, kā arī Austrālijas ārlietu ministrs Kevins Radds un ASV senators Džons Makkeins. Kā paziņojuši konferences organizatori, ir svarīgi, lai diskusijas nebūtu tikai par ASV un Ķīnas attiecībām, bet ir svarīgi zināt, kā Āzijā tiek uztverta Eiropa. Sagaidāms, ka par spīti saspīlētajām attiecībām starp NATO un Maskavu, Minhenes tikšanos apmeklēs arī Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs."
