Tomēr dalībvalstis vēl otrdien vēlas panākt vienošanos par kopēju pozīciju, ko tālāk piedāvāt apspriešanai Eiropas Parlamentā (EP).
Zemkopības ministrijas Zivsaimniecības departamenta direktors Normunds Riekstiņš pastāstīja, ka patlaban asākās debates ir par trīs punktiem. Pirmais – par maksimālo ilgtspējīgās nozvejas līmeni, proti, cik lieli būs zvejošanas apjomi Eiropas ūdeņos nākamajos gados. Otrais – par zivju izmešu aizliegumu, proti, kas notiek ar tām zivīm, lielākoties mazajām zivīm, kas neatbilst zvejnieku prasībām. Jaunā regula aizliegs zivis vienkārši izmest jūrā. Tās būs jāved krastā. Visbeidzot, trešais punkts, par ko karsti diskutē ES amatpersonas, ir to ES kuģu liktenis, kas labāku lomu meklējumos dodas citos ūdeņos un maina valsts karogu. Piemēram, ja kāds Latvijas kuģis dodas zvejot pie Āfrikas krastiem zem kādas no Āfrikas valsts karogiem, vai tas drīkstēs pieņemt atpakaļ savas valsts karogu?
Otrdienas priekšpusdienā valstīm ir dažādi viedokļi, jo ir valstis, kam tā ir būtiska nozare, bet ir arī tādas, kam tā nav nozīmīga joma. Jau tagad nesakrīt dalībvalstu ministru un parlamenta deputātu nostāja.
Dalībvalstis vairāk uz zvejošanu raugās no ekonomiskā viedokļa un līdz ar to vēlas, lai, piemēram, būtu iespējas zvejot vairāk, savukārt EP uzskata, ka tas var apdraudēt zivju populāciju. Tāpat EP uzskata, ka karogu maiņai notikt nevajadzētu, bet dalībvalstis aizrāda, ka zvejnieki reizēm ir spiesti meklēt darbu citur un zvejot citos ūdeņos, kur karoga maiņai ir nozīme.
Latvija pārējo ES dalībvalstu vidū ir paudusi, ka zivju izmešanas aizliegums var stāties spēkā, pirms ir noslīpētas tehniskas detaļas, jo, pēc Latvijas domām, nenorit pietiekami aktīvs darbs, lai izstrādātu tehniskos nosacījumus. Latvija arī uzskata, ka nav pareizi noteikt, ka pilnīgi visas zivis ir jāved krastā, jo ir tādas, kuras vēl var atlaist atpakaļ un tās varētu mierīgi turpināt dzīvi.
Visbeidzot, Latvija arī prasa, lai pavisam mazās zivtiņas, kas ieķērušās tīklos, ļautu izmantot cilvēku pārtikā. Brisele gan bažījas, ka šos izņēmumus sāks izmantot un pastiprināti ķert mazās zivis, īpaši Dienvideiropā, kur tās ir pierasta lieta ēdienkartē.
