Briselē spriež par vērienīgākām ieroču piegādēm Ukrainai. Aktuālais 15. jūnijā

Krievijas karaspēks jau 112. dienu turpina iebrukumu Ukrainā, iznīcinot arī civilo infrastruktūru un nogalinot civiliedzīvotājus. Ukrainas bruņotie spēki nepiekāpjas iebrucējiem, bet starptautiskā sabiedrība turpina sankcijas pret agresoru.


  • Briselē trešdien uz sanāksmi pulcējušies vairāk nekā 40 valstu pārstāvji, lai spriestu, kā pastiprināt ieroču piegādes Ukrainai.
  • Ukrainas aizsardzības ministra vietniece Hanna Maļara vēsta, ka Ukraina līdz šim ir saņēmusi tikai 10% no Rietumiem pieprasītā ieroču daudzuma, kas tai nepieciešams, lai varētu atsist Krievijas uzbrukumu.
  • Ukrainas armijas ģenerālštābs vēsta, ka Ukrainas spēki veiksmīgi atvaira uzbrukumus Severodoneckā. Situācija gan joprojām sarežģīta, Krievijai turpinot nemitīgi apšaudīt Ukrainas spēku pozīcijas un civilo infrastruktūru Severodoneckā un apkārtnes pilsētas, tostarp Lisičansku.
  • ANO pārstāvji vēsta, ka Severodoneckā joprojām palikuši tūkstošiem civiliedzīvotāju, sevišķi smaga situācija ir ķīmiskās rūpnīcas "Azot" teritorijā. Krievija solīja trešdien atvērt humāno koridoru civiliedzīvotāju evakuācijai, bet tas nav noticis.
  • Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis izvirzījis mērķi panākt okupētās Hersonas atbrīvošanu, uz ko ukraiņu spēkiem jāvirzās soli pa solim.
  • Francijas prezidents Emanuels Makrons trešdien pēc Francijas un citu NATO sabiedroto karavīru apmeklējuma bāzē Rumānijā paudis stingrāku nostāju pret Krieviju, cenšoties kliedēt bažas, kas Ukrainā un vairāku Eiropas sabiedroto vidū radušās saistībā ar viņa agrākajiem izteikumiem par Maskavu.
  • ASV prezidents Džo Baidens paziņojis, ka ASV kopā ar sabiedrotajiem Eiropā veicina labības eksportu no Ukrainas pa dzelzceļu un plāno šim nolūkam būvēt graudu glabātavas Polijā pie Ukrainas robežas. Tas varētu prasīt trīs līdz četrus mēnešus.
  • Kremlis vēsta, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins trešdien pa tālruni sazinājies ar Ķīnas līderi Sji Dzjiņpinu un abas puses esot paudušas gatavību pastiprināt ekonomisko sadarbību.
  • Krievijas gāzes gigants "Gazprom" trešdien paziņoja, ka samazinās gāzes piegādes Vācijai pa cauruļvadu "Nord Stream" vēl par 33%.
  • Pēc tam, kad bijušais Krievijas prezidents Dmitrijs Medvedevs prātoja, vai pēc diviem gadiem pasaules kartē vēl būs tāda valsts kā Ukraina, viņam atbildējis Ukrainas prezidenta padomnieks Mihailo Podoļaks, kurš norāda: Ukraina bija, ir un būs, bet Medvedevs ir Krievijas imperiālisma seja un nav zināms, kas ar viņu notiks pēc diviem gadiem.
  • Ukrainas Pasts laidīs klajā jaunu pastmarku, kuras dizains izraudzīts tautas balsojumā.

 


KONTEKSTS: 

24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.

Krievijas agresija pret Ukrainu izraisījusi vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas. Daudzi rietumvalstu uzņēmumi nolēmuši aiziet no Krievijas tirgus.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt