Šodien Briselē sākas Eiropas Savienības līderu sanāksme, kur plānots veikt virkni lietu, tostarp, parakstīt vienošanos par tā saukto fiskālo līgumu, kura nolūks ir apturēt krīzes izplatīšanos eirozonā. Līgums paredz turpmāku apņemšanos no valstu puses strikti ierobežot budžeta tēriņus, pretējā gadījumā draudot saņemt sodu. Taču īsi pirms parakstīšanas brīža pārsteigumu sagādājusi Īrija, paziņojot, ka rīkos tautas nobalsošanu par to, vai valsts līgumam pievienosies.
Pēc vienošanās aizvadītā gada decembrī ir pienācis brīdis, kad Eiropas Savienības dalībvalstu vadītājiem būtu jāparaksta tā sauktais fiskālais līgums, kam piekrītot, valstis apņemas stingri uzraudzīt savus budžetus, nepārtērēties, regulāri atskaitīties Briselei, un nacionālajā likumdošanā, vēlams Konstitūcijā, nostiprināt punktus, kas nosaka budžeta izdevuma regulēšanu kā mērķi.
Tieši šī prasība īsi pirms svarīgā brīža Īrijai likusi tomēr sekot pašmāju likumu prasībām un rīkot referendumu, vai šādu grozījumu konstitūcijā izdarīt. Īrijas premjerministrs šodien Briselē līgumu tomēr parakstīs, taču faktiski visu izšķirs pēc tam tautas balsojums. Eiropas Komisijas prezidents Žozē Manuels Barrozu pirms samita žurnālistiem pauda, ka viss ir pašu īru rokās: "Divdesmit piecas valstis parakstīs līgumu. Ratifikācija nacionālajos parlamentos ir jau pašu valstu iekšpolitiska lieta. Es ceru, ka tā kā sacījis Īrijas premjers Enda Kenijs, līguma parakstīšana nostiprinās pārliecību Īrijas sabiedrībā par valsts ekonomiku. Es arī domāju, ka šis līgums ļoti skaidri ir Īrijas interesēs, taču, protams, balsojums ir pašu Īrijas cilvēku rokās."
Lai gan Īrija, kas savulaik referendumā noraidījusi Lisabonas līgumu, daudziem likusi dziļi ievilkt elpu, spriedze Briselē ir mērena, jo fiskālais līgums stāsies spēkā arī tad, ja to atbalstīs vismaz 12 eirozonas dalībvalstu nacionālie parlamenti. Jau sākotnēji ir zināms, ka līgumam nepievienosies Lielbritānija un Čehija, bet pārējās dalībvalstis, arī tās, kuras nav eirozonā, tostarp Latvija, līgumu parakstīs, atzīst premjerministrs Valdis Dombrovskis.
Samitā neiztiks arī bez citiem jautājumiem. Paredzams, ka valstu vadītāji apspriedīs arī Eiropas Komisijas nesen publiskoto ziņojumu par izaugsmes rādītājiem Eiropas Savienības valstīs, augsto bezdarbu un taupības plāniem. Pēdējais ziņojums rādīja, ka eirozonas ekonomikai draud dziļāka recesija, nekā uzskatīts iepriekš, un izaugsme varētu parādīties tikai nākamgad. Valstu vadītājiem arī jāvienojas par kandidātvalsts statusa piešķiršanu Serbijai.
