Amatpersonas uzsvērušas, ka nestabilās politiskās situācijas izmantošana ekonomisku labumu gūšanai būtu negodīgs peļņas veids laikā, kad starptautiskā sabiedrība veido vienotu fronti Ukrainas teritoriālās nedalāmības atbalstīšanai. Tomēr eksperti šaubās, vai Briseles amatpersonu komentāri varētu mainīt Latīņamerikas valstu uzņēmēju plānus.
Čīle jau tagad sākusi gūt lielāku peļņu, pateicoties noteiktajam Rietumvalstu zivju embargo Krievijas tirgū. Savukārt Brazīlija devusi zaļo gaismu aptuveni 90 lielajiem uzņēmumiem ievērojami palielināt cūkgaļas, liellopu gaļas un putnu gaļas eksportu uz Krieviju.
Gaidāms, ka no Krievijas sankcijām iegūs arī abas pārējās muitas savienības valstis – Baltkrievija un Kazahstāna, kas nav pievienojušās Krievijas noteiktajam embargo. Izskanējušas bažas, ka šīs valstis varētu uzpirkt rietumu produkciju un pārdot to tālāk Krievijai citos iepakojumos, taču gan Baltkrievijas, gan Kazahstānas amatpersonas sola to nepieļaut.