Brisele prasa paātrināt Eiropas vienotās gaisa telpas veidošanas procesu

Eiropas Komisija nākusi klajā ar ierosinājumu aktualizēt regulas, lai paātrinātu Eiropas vienotās gaisa telpas veidošanas procesu. Brisele norāda, ka kopienas gaisa telpa šobrīd ir sadrumstalota, kas aviosabiedrībām un to klientiem ik gadu rada izmaksas miljardiem eiro apmērā. Paredzēts izveidot deviņus gaisa telpas blokus, ko dalībvalstis kontrolēs kopīgi. Tas samazināšot izmaksas, piesārņojumu un stiprinās drošību. Reformu process gan ir smagnējs un aizkavējies.

„Mūsu aviosabiedrības un to pasažieri jau vairāk nekā 10 gadus, gaidot Eiropas vienotās gaisa telpas izveidi, cieš no sliktākas kvalitātes pakalpojumiem un lidojumu kavēšanās. Mēs vairs nevaram atļauties tā turpināt.” Tā pagājušajā nedēļā paziņoja Eiropas Savienības transporta komisārs Sīms Kallass. Eiropas vienotās gaisa telpas iniciatīvas mērķis ir reformēt Eiropas gaisa satiksmes vadības sistēmu, lai apmierinātu pieaugošās kapacitātes un drošības vajadzības nākotnē.

Eiropas Komisija brīdina, ka gaisa telpai un lidostām draud pārblīvētība. Eiropas lidostās jau tagad ik gadu tiek apkalpoti apmēram 800 miljoni pasažieru. Katru dienu notiek apmēram 27 000 kontrolētu lidojumu, katru gadu lidmašīnas Eiropas debesis šķērso 9 miljonus reižu. Gaidāms, ka nākamajos 10-20 gados lidojumu skaits palielināsies uz pusi, kas draud ar haosu, norādīja Kallass:

„Ja lietas atstāsim, kādas tās ir, tad mums būs jāsaskaras ar lielu pārslodzi un haosu mūsu gaisa telpā. Uz zemes - lidostas būs pārpildītas un būs vairāk nekā divi miljoni lidmašīnu, kas nevarēs pacelties vai nolaisties. Un, protams, līdz ar pārslodzi pieaugs drošības riski, kā arī reisu kavēšanās un tam būs reālas ekonomiskas izmaksas.”

Lai to mainītu, Eiropas Komisija līdzšinējo 27 valsts gaisa satiksmes bloku mozaīku paredzēts aizstāt ar deviņiem funkcionālajiem gaisa telpas blokiem, iegūstot tīklu, kas sastāv no lielākiem reģionāliem blokiem. Tomēr neviens no tiem vēl nav pilnīgi gatavs darbībai. Tādēļ Komisija paziņoja, ka izskata iespēju saistībā ar to sākt pārkāpumu lietas pret dalībvalstīm, jo īpaši gadījumos, kad nākamo mēnešu laikā nav paredzams progress ceļā uz reformu.

Izmaiņas skars arī gaisa satiksmes kontroles dispečerus, kā dēļ Francijā pagājušajā nedēļā šī sektora darbinieki sarīkoja plašu streiku, liekot atcelt tūkstošiem lidojumu.

Latvijas Civilās aviācijas administrācijas direktors Māris Gorodcovs norāda, ka darbības uzlabošanas regula paredz mērķu uzstādīšanu tādā jomā kā izmaksu efektivitāte. Lai tos sasniegu, valstīm būs jāsadarbojas, piemēram, samazinot izmaksas un izveidojot centralizētus pakalpojumus.

„Tas, protams, rada ļoti lielas bažas darbiniekos, darbinieku arodbiedrībās, jo pie visa šī projekta, kas taisīts, lai samazinātu izmaksas lietotājiem - kāds no tā iegūs, kāds no tā arī zaudēs. Un, protams, darba ņēmēji ir par to ļoti norūpējušies,” bažas pauž Gorodcovs.

Viņštomēr uzsver, ka šobrīd Eiropas Savienība atrodas nekonkurētspējīgākos apstākļos nekā citi reģioni. Tādēļ izmaiņas, kaut gan tas ir sarežģīts un smags process, ir nepieciešamas: „Mēs jau esam sākuši darbu. Mums ir ar Somiju, Igauniju, Norvēģiju kopīgs funkcionālais gaisa telpu bloks. Mums rezultāti, rādītāji ir jāsaskaņo savā starpā. Mēs esam ļoti atšķirīgas valstis kā tādas. Un jānosaka kopējais, vienotais, kas mums būs kolektīvi jāsasniedz. Tas tā nekad pagātnē nav bijis. To neviens nekad nav darījis nekur pasaulē. Tas ir paredzēts tikai Eiropas Savienībā. Tādēļ tas ir ļoti liels izaicinājums.”

Jaunākos Eiropas Komisijas priekšlikumus jūlijā sāks apspriest Eiropas Parlamentā un Padomē.

Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti