Nenomaksāto nodokļu problēma Eiropas Savienībā patiešām ir ļoti liela. Ir aprēķināts, ka ik gadu šādi Eiropas Savienības dalībvalstu budžetiem garām iet miljardiem eiro, un pēc Eiropas Parlamenta datiem vismaz 2000 eiro uz katru iedzīvotāju gadā. Un tas ir gan tāpēc, ka pastāv pavisam sīkas krāpšanās, kreisās kases veikalos vai aplokšņu algas, gan tāpēc, ka daudzi bagāti uzņēmumi un privātīpašnieki izvēlas savu peļņu koncentrēt ārzonās jeb tā sauktajās nodokļu oāzēs, un no šī snaudas netiek maksāti nodokļi nacionālajam budžetam. Tam visam Eiropas Savienības dalībvalstu vadītājus mudinās pievērst lielāku uzmanību un vērsties pret to ar likuma spēku.
Nodokļi ir tā joma, kurā Brisele neiejaucas un neregulē, piemēram, nodokļu lielumu, jo tā ir tikai un vienīgi nacionālo valstu kompetence, taču tas, ko tagad Eiropas Savienība grib, - lai valstis tomēr vairāk sadarbotos un apmainītos ar informāciju, veidotu kopīgu nodokļu datu bāzi, vienotos par nosacījumiem, kā apgrūtināt uzņēmēju peļņas pārnešanu uz ārzonām, koordinētu muitas darbu un tamlīdzīgi.
Protams, šajās diskusijās tomēr parādās arī vēlme kaut kādā veidā vienādot nodokļu sistēmu dalībvalstīs. Eiropā ir valstis, kurās ir labvēlīgāki nosacījumi uzņēmējiem, piemēram, krietni zemāks ienākuma nodoklis, kas, protams, pievilina biznesa cilvēkus no citām valstīm. Un viens no tādiem piemēriem ar salīdzinoši ļoti zemiem nodokļiem uzņēmējiem un draudzīgu un vienkāršu birokrātiju ir Īrija. Vairākām valstīm tas nepatīk, un dzirdēts, ka, piemēram, Francija vēlas, lai visās valstīs šīs lietas tomēr būtu kaut kādā veidā tomēr līdzsvarotas. Bet Francija ir viena no valstīm ar ļoti sarežģītu birokrātiju, un līdz ar to šīs diskusijas nav vienkāršas.
Latvija, starp citu, arī skaitās uzņēmējiem draudzīgāko valstu vidū.
Zināms, ka valstu vadītāji vairāk pievērsīsies plašākām enerģētikas lietām un mazāk konkrētiem projektiem, piemēram, runās par to, kas būtu darāms, lai turpinātu palielināt energoefektivitāti un attīstītu tieši vietējos enerģijas resursus, par investīcijām modernā enerģētikas infrastruktūrā, un kā vienlaikus nepieļaut enerģētikas cenu kāpšanu. Valstu vadītāji, visticamāk, izmantos laiku, lai brīvos brīžos divpusēji aprunātos par konkrētiem enerģētikas projektiem. Viens tāds, kas ir ļoti svarīgs Baltijas valstīm, ir sašķidrinātās gāzes terminālis, kas ļautu mazināt atkarību no Krievijas, bet par ko patlaban lauž šķēpus, kur tad to īsti būvēt. Cerams, ka šodien Briselē Baltijas valstu un Somijas līderi atradīs laiku, lai par to runātu, jo lēmums ir jāpieņem vasarā.
