Demonstranti sadevās rokās, turēja Ukrainas un Eiropas Savienības karogus un dziedāja dziesmas.
Savukārt viena no akcijas organizētājām Jana Brovdija sarunā ar žurnālistiem norādīja, ka Ukraina jau pierādījusi savu piederību Eiropai. Valsts iestājas par Eiropas vērtībām un nākotnē vēlas būt daļa no bloka.
Viņa atgādināja skeptiķiem, ka Ukrainas sakāves gadījumā tiks apdraudēta arī Eiropas Savienība un daudzas dalībvalstis. Tāpēc esot jādara viss iespējamais, lai tai piešķirtu simbolisko kandidātvalsts statusu.
Sestdien, 11. jūnijā, Kijivā bija ieradusies Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena, kas apliecināja, ka Eiropas Komisija darbu pie viedokļa par kandidātvalsts statusa piešķiršanu Ukrainai pabeigs šonedēļ. Savukārt savienības dalībvalstu līderi jautājumu izskatīs sanāksmē, kas Briselē plānota pēc divām nedēļām.
KONTEKSTS:
24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.
Krievijas agresija pret Ukrainu izraisījusi vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas. Daudzi rietumvalstu uzņēmumi nolēmuši aiziet no Krievijas tirgus.
