Tam teorētiski ir dota zaļā gaisma, taču ar nosacījumu, ka Eiropas Savienība nostiprina mehānismu, ar kura palīdzību bezvīzu režīmu ar valstīm var pārtraukt, ja ir kādi ārkārtas apstākļi.
Ukrainas aizstāvji, kuru vidū ir arī Baltijas valstis, norāda, ka šis ir ļoti svarīgs lēmums, lai Ukrainu tuvinātu Eiropas Savienībai laikā, kad daļu tās teritorijas pārņēmusi Krievijas īstenota agresija.
Briselē ierodas Ukrainas prezidents Petro Porošenko. Tiekoties ar Eiropas Savienības līderiem, viņš pārrunās jaunāko situāciju Ukrainā, atbalstu, ko Eiropa jau līdz šim sniegusi un kāds plānots nākotnē, un, protams, arī ļoti jūtīgo bezvīzu režīma jautājumu.
Lai gan tas ir gatavs sākties, Eiropas Savienība joprojām vēl nesteidzas, domājot par to, kā blakus šai atļaujai ieviest arī aizsargmehānismu, kas bezvīzu režīmu ļautu nepieciešamības gadījumā arī apturēt.
Šādu piesardzību radījusi pēdējo gadu lielā migrācijas un bēgļu krīze, un vairākas valstis bažījas, ka robežu atvēršana ar Ukrainu izsauks lielu cilvēku plūsmu uz Eiropu. Taču Ukrainai dalībvalstu vidū netrūkst arī aizstāvju.
Bijušais NATO ģenerālsekretārs un patlaban Ukrainas prezidenta padomdevējs Anderss Fogs Rasmusens, ir brīdinājis - ja Eiropas Savienība kavēsies ar bezvīzu režīmu, Krievijas politika pret Ukrainu kļūs vēl agresīvāka.
