Vienlaikus Brisele norāda, ka tas būs katras dalībvalsts ziņā izvēlēties, pie kura laika tad palikt pastāvīgi – vasaras vai ziemas. Dalībvalstīm par to būs laiks izlemt līdz nākamā gada aprīlim.
Eiropas Komisija secinājusi, ka pulksteņa grozīšana divreiz gadā vairs nav attaisnojama, ņemot vērā, ka niecīgie ieguvumi neatsver iedzīvotājiem radītās neērtības.
Eiropas Savienībā ir trīs laika zonas. Un Eiropas Komisijas plāns rada potenciālu iespēju, ka vienā laika zonā esošas kaimiņvalstis viena var izvēlēties palikt pie vasaras, otra – pie ziemas laika. Tādēļ Brisele piektdien aicināja dalībvalstis aicina cieši sadarboties un savstarpēji koordinēties, lai izvairītos no jucekļa un iespējama haosa.
„Jaunāki pētījumi apstiprina, ka laika maiņas ietekme uz enerģijas ietaupījumiem ir niecīga. Īpaši pateicoties bloka Enerģētikas savienības projektam, mēs izstrādājam efektīvu politiku energoefektivitātes paaugstināšanai. Dalībvalstīm būs brīvība izlemt par katrai savu laika režīmu – palikt pie ziemas vai vasaras laika. Bet svarīgi ir to darīt koordinēti un saskaņoti, lai izvairītos no negatīvām sekām uz iekšējo tirgu,” saka Eiropas Savienības komisārs enerģētikas savienības jautājumos Marošs Šefčovičs.
Arī Eiropas Komisijas transporta komisāre Violeta Bulca piektdien aicināja dalībvalstis rīkot nacionāla līmeņa konsultācijas, brīdinot, ka, saskaņā ar priekšlikumu, laika vairs nav daudz:
„Komisijas kompetence ir rosināt vienotu pieeju jautājumā par to, vai mēs grozām pulksteni vai nē. Bet
dalībvalstīm tagad ir jāizlemj, vai tās grib palikt pie vasaras vai ziemas laika. Ņemot vērā ambiciozos termiņus, es aicinu dalībvalstis ķerties pie sagatavošanās darbiem, cik ātri iespējams.”
Komisijas vasarā veiktā aptaujā, kurā piedalījās vairāk nekā četri ar pusi miljoni bloka pilsoņu, pārliecinoši lielākā daļa pieprasīja atteikties no periodiskās pulksteņa laika maiņas.
Par atteikšanos no pulksteņa grozīšanas iestājušās tādas valstis kā Somija, Igaunija, Lietuva. To atbalsta arī Latvija, ja kā pamatlaiks visā Eiropas Savienībā tiek noteikts vasaras laiks.
Briseles priekšlikums arī var radīt jaunas galvassāpes Lielbritānijai, izstājoties no Eiropas Savienības, kam jānotiek jau martā. Proti, saskaņā ar plānu Īrijai būtu jāpatrauc grozīt pulkstenis. Taču britu valdība paziņojusi, ka neplāno atteikties no līdzšinējās kārtības. Tas nozīmētu, ka Īrijas Republikā un Apvienotās Karalistes sastāvā esošajā Ziemeļīrijā sešus mēnešus gadā laiks atšķirtos par stundu.
