Brīdina par jauniem Krievijas raķešu masveida uzbrukumiem Ukrainai

Krievija gatavojas jauniem raķešu masveida uzbrukumiem Ukrainai, lai padziļinātu civiliedzīvotāju ciešanas šajā ziemā, brīdina Ukrainas amatpersonas. Vienlaikus Krievijas raķešu krājumi esot gandrīz izsīkuši. Kremlis paziņojis, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins gatavojas apmeklēt okupētās teritorijas Donbasā.

Brīdina par jauniem Krievijas raķešu masveida uzbrukumiem Ukrainai
00:00 / 03:25
Lejuplādēt

Krievija ar raķetēm un artilēriju turpina terorizēt Ukrainas iedzīvotājus. Aizvadītajā diennaktī iebrucēji ir apšaudījuši apdzīvotās vietas astoņos apgabalos Ukrainas austrumos, dienvidos un ziemeļos, atsaucoties uz amatpersonām, vēsta izdevums "The Kyiv Independent".

Pēdējās nedēļās Krievija ir veikusi vairākus masveidīgus raķešu uzbrukumus, kuru mērķis bija Ukrainas energoapgādes infrastruktūra. Šī iemesla dēļ simtiem tūkstošiem mājsaimniecību ir palikušas bez elektrības un siltuma apgādes.

Ukrainas prezidenta administrācijas padomnieks Mihailo Podoļaks prognozē, ka Krievijas nākamie masveida raķešu uzbrukumi Ukrainai notiks tad, kad iestāsies bargāki laikapstākļi.

"Man šķiet, ka tagad Krievijas taktika ir nedaudz mainījusies, viņi gaida sala pastiprināšanos. Lai naktī gaisa temperatūra noslīdētu līdz mīnus astoņiem, mīnus desmit grādiem, un šajā brīdī viņi vēlas dot visjūtīgāko triecienu Ukrainai.

Viņi atklāti gaida iespēju saldēt pēc iespējas skarbāk, jo šajā gadījumā galvenais trieciens būtu nevis pa enerģētikas sektoru kā tādu, bet gan pa apkuri," sacīja Podoļaks.

Ukrainas Nacionālās drošības un aizsardzības padomes vadītājs Oleksijs Danilovs pieļāva, ka Krievijas rīcībā ir tāds skaits raķešu, lai veiktu vēl trīs vai četras masveidīgas apšaudes. Danilovs norādījis, ka Krievijas raķešu krājumi strauji samazinoties, tāpēc tā ir spiesta meklēt papildu raķetes visā pasaulē.

Savukārt Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenās izlūkošanas pārvaldes pārstāvis Vadims Skibickis pavēstīja, ka Krievija jau izmanto atsevišķu raķešu un artilērijas lādiņu veidu stratēģiskās rezerves. Ukrainas apšaudīšanai esot izmantotas arī šogad augustā ražotas raķetes. Skibickis norādīja, ka Krievija apiet starptautiskās sankcijas, kas tai ļauj saražot jaunas spārnotās raķetes.

Nav zināms, cik daudz raķešu vēl ir atlicis Krievijas arsenālā, bet Ukrainas bruņoto spēku pārstāve Natālija Gumeņuka sestdien pavēstīja, ka uz Melnajā jūrā izvietotajiem 18 Krievijas karakuģiem un zemūdenēm kaujas gatavībā ir vismaz 24 spārnotās raķetes "Kaļibr", kuras kuru katru brīdi var izšaut Ukrainas virzienā.

Frontē joprojām vissmagākās cīņas norisinās Luhanskas un Doneckas apgabalos Ukrainas austrumos, kur Ukrainas armijai aizvadītajā diennaktī ir izdevies atsist vairākus Krievijas spēku uzbrukumus.

Lielbritānijas militārie izlūkdienesti savā jaunākajā ziņojumā raksta, ka Krievija ir izvietojusi lielu skaitu karavīru un ugunsspēka pie aptuveni 15 kilometru gara frontes līnijas posma netālu no Bahmutas pilsētas Doneckas apgabalā. Tas varētu liecināt par Krievijas plāniem ielenkt pilsētu, lai uzbruktu tai no ziemeļiem un dienvidiem.

Bahmutas ieņemšanai nebūtu liela operacionālā vērtība, taču tas dotu iespēju Krievijas karaspēkam apdraudēt lielākas pilsētas, piemēram, Kramatorsku un Slovjansku.

Britu izlūki piebilda, ka Krievijas mēģinājumi ieņemt Bahmutu izmaksā nesamērīgi daudz, ņemot vērā potenciālos ieguvumus. No tā varot secināt, ka Kremlim pilsētas sagrābšana ir galvenokārt politiski nozīmīga.

Jāpiebilst, ka Kremļa preses sekretārs Dmitrijs Peskovs sestdien paziņoja par Krievijas prezidenta Vladimira Putina plāniem apmeklēt okupētās teritorijas Ukrainas austrumos. Peskovs neatklāja, kur un kad tas varētu notikt.

KONTEKSTS: 

24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.

Rudens sākumā Ukrainas pretuzbrukumā no okupantiem atbrīvota lielāka teritorija, nekā Krievijai bija izdevies ieņemt kopš aprīļa sākuma. 11. novembrī Krievijas karaspēka vienības pameta Hersonas pilsētu, kur drīz vien ienāca Ukrainas karavīri.

Krievija ar raķetēm regulāri apšauda Ukrainas pilsētas, lai ziemā atstātu ukraiņus bez elektrības un siltuma. Eiropas Parlaments ir pasludinājis Krieviju par terorismu atbalstošu valsti.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti