Augusta sākumā kļuva zināms, ka ASV specdienesti ir pārtvēruši teroristu grupējuma „Al Qaeda” līdera Aimana al Zavahiri un vēl 20 grupējuma līderu telefonsarunas un interneta saraksti, kurā esot runāts par jauniem terora aktiem. Uzbrukumi bijuši plānoti ne tikai pret ASV, bet arī vairāku to sabiedroto interesēm, arī Eiropā. Pēc šo draudu izanalizēšanas tika pieņemts lēmums uz laiku slēgt vēstniecības un konsulātus gandrīz 20 Tuvo Austrumu un Ziemeļāfrikas valstīs.
Tagad Eiropā visvairāk lasītais laikraksts „Bild”, atsaucoties uz amerikāņu izlūkdienestu sniegto informāciju ziņo, ka „Al Qaeda” par saviem mērķiem varētu izmantot dzelzceļa infrastruktūru dažādās Eiropas valstīs. Teroristi spridzekļus varētu izvietot gan ātrgaitas vilcienos, tuneļos, uz sliedēm vai arī elektrības vadiem.
Vācijas varas iestādes uz saņemto informāciju reaģējušas visai piesardzīgi, paziņojot, ka kopējais draudu līmenis netiks paaugstināts. Vācijas iekšlietu ministrija norādījusi, ka dažādi teroristu draudi tiek saņemti ik pa brīdim, piebilstot, ka Vācija ir uzskatāma par vienu no galvenajiem starptautisko džihādistu organizāciju mērķiem. Atsevišķi drošības pasākumi gan tiks veikti, piemēram, izvietojot civilajās drēbēs tērptus policistus lielākajās dzelzceļa stacijās, kā arī pastiprinot sliežu ceļu uzraudzību.
Laikraksta „Bild” izplatītā informācija radījusi satraukumu arī kaimiņos esošajās valstīs. Čehijas dzelzceļa kompānija paziņojusi, ka veiks nepieciešamos preventīvos pasākumus, lai, sliktākajā gadījumā, netiktu pārsteigti nesagatavoti. Zināmu iemeslu dēļ gan par šiem drošības pasākumiem netiek ziņots, vienlaicīgi gan norādot, ka nekādus draudus nedrīkst par zemu novērtēt. Austrijas varas iestādes gan paziņojušas, ka uztraukumam īpaši nav pamata, tāpēc drošība palielināta netiks, lai arī tiks pastiprināti uzturēti kontakti ar kaimiņvalstu drošības iestādēm.
Bet tikmēr pašā Vācijā pilnā spēkā norisinās priekšvēlēšanu kampaņa. Šodien kanclerei Angelai Merkelei bija jāuzstājas ar uzrunu Minhenes tuvumā esošajā Ingolštatas pilsētā, taču plānotais mītiņš bija jāatceļ. Tas tāpēc, ka tikai dažas stundas pirms gaidāmās kancleres ierašanās kāds vīrietis bija saņēmis par ķīlniekiem trīs cilvēkus. Šis incidents beidzās mierīgu un nebija saistīts ar politiskiem motīviem.
Šajās dienās Merkele vairākkārt pievērsusies kādai citai problēmai, kura pēdējā laikā kļūst arvien izplatītāka arī tieši Vācijā, proti, labējam ekstrēmismam. Jau rīt Merkele dosies vizītē uz bijušo nacistu Dahavas koncentrācijas nometni, kur Otrā pasaules kara laikā tika nogalināti vairāk nekā 40 tūkstoši ebreju, čigānu, politisko oponentu, invalīdu, homoseksuālistu un citu cietumnieku. Merkele kļūs par pirmo Vācijas kancleri, kas šeit būs viesojusies. Savā iknedēļas uzrunā Merkele norādījusi, ka mēs visi varam lepoties ar to, ka pašlaik dzīvojam demokrātiskā pasaulē. Kanclere norādījusi, ka demokrātija vienmēr ir apdraudēta, norādot uz to, ka labējais ekstrēmisms Eiropā joprojām pastāv, taču tam šajā kontinentā nav vietas.
