Vienlaikus pētnieki skaidro, ka regulāri maza izmēra izvirdumi Etnai ir normāla parādība.
Tagad lava turpina lēnām plūst pa Etnas vulkāna nogāzēm. Taču pagājušajā otrdienā šis skats nebija tik idillisks – toreiz, lavai saskaroties ar kalna sniegu, radās pēkšņs izvirdums, desmit tūristi tajā brīdī guva dažādus ievainojumus no karstajiem akmeņiem un tvaika.
Zinātnieki to sauc par freātisko sprādzienu – brīdi, kad magma nonākt kontaktā ar ledu vai sniegu un eksplodē. Tieši to arī pieredzēja nelaimīgie tuvumā esošie tūristi.
“Parasti sniegs saskaras ar lavu bez jebkāda dramatiskuma – tas vienkārši zem lavas izkūst un lēnām iztek ūdens. Taču ir vairāki faktori, kas var veicināt tā saukto spiediena katla efektu. Ūdens lavā var tikt iesprostots, un, gaisam nespējot izplūst, agri vai vēlu spiediena pieaugšanas rezultātā var notikt sprādziens,” skaidroja vulkanologs Eugenio Privitera.
Viskrāšņākos skatus Etnas lava sarūpē naksnīgajās debesīs. Tomēr, lai cik elpu aizraujošs šis skats arī nebūtu, tā ir bīstama dabas parādība, kas apdraud apkārt esošos. Tā uzsver kārtības sargi, kuri aicina nedoties vulkānu apskatīt bez profesionāla gida klātbūtnes.
“Pašlaik situācija ir ļoti mierīga. Redzams vienīgi skaistums. Taču briesmas nevar novērtēt par zemu,” atzina glābējs Leo Nikola.
Tūristi gan vairs netiek laisti pie bīstamākajām Etnas vietām kopš 1979. gada. Toreiz nāvējošā izvirdumā gāja bojā deviņi tūristi, kas stāvēja pie pašas vulkāna mutes. Pēdējos gados Etna sarūpējusi 70 sprādzienveidīgus izvirdumus, un tā ir ikdienišķa statistika aktīvajam, pusmiljonu gadus vecajam vulkānam, tomēr pētnieki brīdina – vulkāns var sarūpēt arī kādu īpaši postošu un nepatīkamu pārsteigumu.