Eiropas Parlamenta „Brexit” sarunu delegācijas vadītājs Gijs Ferhofstads un vēl astoņi eiroparlamentārieši draud bloķēt Eiropas Savienības un Lielbritānijas "Brexit” vienošanos, ja Londona neveiks izmaiņas savos plānos, kā pēc „Brexit” turpināsies Lielbritānijā dzīvojošo Eiropas Savienības pilsoņu tiesību aizsardzība.
Ferhofstads norāda, ka Lielbritānijas premjerministres Terēzas Mejas piedāvājums mestu tumšu neskaidrības ēnu pār miljoniem eiropiešu dzīvju. Viņaprāt, Eiropas Savienība britu pilsoņiem piedāvās vairāk iespēju, nekā briti – bloka pilsoņiem. Savu neapmierinātību Ferhofstads un pārējie deputāti pauduši vēstulē, kas nosūtīta vairākiem medijiem.
„Galu galā tas būs Eiropas Parlaments, kurš sacīs „jā” vai „nē”. Un šā „jā” nebūs, ja Eiropas Savienības vai britu pilsoņu tiesības kaut kādā veidā būs neievērotas. Un tieši tādēļ Eiropas Parlaments tā vietā, lai to paziņotu noslēgumā, raida brīdinājumu jau tagad. Sarunas tehniski sākas šodien, bet praktiski – nākamajā pirmdienā,” raidorganizācijai BBC norādīja Gija Ferhovstada.
Lielbritānijā dzīvo aptuveni trīs miljoni citu Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņi, kuru nākotne ir neskaidra un kuriem ir svarīgi saprast, kā viņu dzīve mainīsies pēc Lielbritānijas aiziešanas no Eiropas Savienības.
Jaunajā Lielbritānijas piedāvājumā ir apsolīts, ka Apvienotajā Karalistē vismaz piecus gadus dzīvojošie Eiropas Savienības pilsoņi varēs tur palikt pēc "Brexit".
Šiem cilvēkiem būšot ļauts saglabāt tiesības uz sociālajiem pabalstiem, veselības aprūpi, izglītību un citiem dzīvei nepieciešamajiem pakalpojumiem.
Taču Londona vēlas, lai viņu tiesības pārraudzītu nevis Eiropas Tiesa, bet gan tā būtu britu tiesu varas kompetence. Šeit Londonas un Briseles viedokļi atšķiras, jo Brisele iepriekš pauda, ka vēlētos, lai Eiropas pilsoņu tiesības paliek Eiropas Tiesas kompetencē, ja rodas strīdus situācija. Tas attiecas arī uz 1,2 miljonu britu, kuri patlaban dzīvo Eiropas Savienības dalībvalstīs.
Par britu piedāvājumu jau iepriekš neapmierinātību pauduši arī vairāki Eiropas Savienības dalībvalstu līderi, kā arī to nav slavējis sarunvedis no Eiropas Komisijas puses – Mišels Barnjē. Eiropas Parlamenta viedoklis būs svarīgs sarunu procesā, un tam būs jābalso, pirms Eiropas Savienības un Lielbritānijas vienošanās stāsies spēkā.
Izstāšanās sarunas ilgs divus gadus.
Ziņots, ka pirms gada, jūnijā Lielbritānijā sākās toreizējā premjerministra Deivida Kamerona priekšvēlēšanu kampaņā apsolītais referendums par turpmākajām attiecībām ar Eiropas Savienību. Ar nelielu pārsvaru – teju 51,9% balsoja „par” izstāšanos, 48,1% – „pret”.
