Vietām lietu, vietām sauli, mākoņus un brīžiem vēju, tik dažādu prognozi šai pirmdienai sola britu meteorologi, un daudziem tā nudien ir būtiska, jo pēdējā augusta pirmdiena Lielbritānijā ir oficiāla brīvdiena. Briti atzīmē vasaras noslēgšanos.
Tomēr no brīvām stundām jāatvadās tiem ekspertiem, kuri no Londonas piedalās sarunās par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības, un, protams, arī pašam „Brexit” ministram Deividam Deivisam, kurš šodien ir Briselē, lai pēc stingi noteiktā grafika turpinātu sarunas par Lielbritānijas aiziešanu no bloka. Tās notiek reizi mēnesī, un tām nedrīkst traucēt arī brīvdienas, vismaz ne tās, kas ir Lielbritānijā.
Laika prognoze, kas vismaz britu salās piedāvā mērenu temperatūru, varētu atbilst arī šodien gaidāmajām sarunām Briselē, bet, iespējams, neiztiks bez asumiem.
Galdā joprojām nemainīgi ir trīs svarīgākie punkti, par ko Londonai un Briselei ir jāvienojas, lai varētu pāriet nākamajā fāzē, proti, sarunās par nākotnes attiecībām.
Pirmkārt, ir jāpanāk abu pušu piekrišana jautājumā par to, kas notiek ar Eiropas Savienības pilsoņu tiesībām, kuri pēc „Brexit” turpina dzīvi Lielbritānijā un tādā pašā veidā – britu tiesībām Eiropas Savienības dalībvalstīs.
Otrkārt, cik daudz vēl Lielbritānijai ir jāiemaksā Eiropas Savienības budžetā, lai izpildītu visas saistības, ko tā ir apņēmusies vēl būdama dalībvalsts.
Un treškārt, kā veidot robežas starp Lielbritānijai piederošo Ziemeļīriju un Īrijas Republiku. Zaļo salu jau ilgus gadus vairs nepāršķeļ tā sauktā cietā robeža, bet taču pēc „Brexit” to loģiski būtu jāatjauno. Īrijas salas iedzīvotāji ir nudien neapskaužamā situācijā. Kā to cilvēcīgi izdarīt, ja, piemēram pasaulē pazīstamais īru piena liķieris „Baileys”, kas ir viena no Īrijas lielākajām eksporta precēm, vien top pienam un sastāvdaļām pagaidām vēl neesošo robežu turp un atpakaļ šķērsojot ne mazāk, kā astoņas reizes. Un, ko tad, ja ir robeža?
Sagaidāms, ka Īrijas jautājums šajās Briseles sarunās būs viens no aktuālākajiem.
Kravas automašīnas un privāti braucēji no Belfāstas uz Dublinu turpina braukt pa lielceļiem robežkontroļu neapturēti, un arī Lielbritānija, no kuras gaida piedāvājumu, kā viss izskatīsies nākotnē, ir sacījusi, ka robežai Īrijas salā vajadzētu būt, cik vien iespējams „neredzamai”. Uz to, kā raksta izdevums „The Guardian”, Briseles amatpersonas sacēlušas uzacis, neizpratnē, kas ar to ir domāts, un vēlāk izteikušās medijiem, ka tas izskatās pēc tā, ka vismaz ārkārtīgi sarežģīto robežjautājumu Londona grasās atstāt uz Briseles pleciem. „Londonas piedāvājumā ir ļoti daudz labu nodomu, taču maz lietā liekamu risinājumu,” izdevumam „The Guardian” izteikusies kāda vārdā nenosaukta Briseles amatpersona.
Interesanti, ka no visiem trim tieši Īrijas jautājums ir ļoti būtisks arī galvenajam sarunvedim no Eiropas Savienības puses, francūzim Mišelam Barņē, jo tieši viņš bija tas komisārs Briselē, kas gādāja par Eiropas Savienības atbalsta fondiem Īrijai pēc tam, kad starp Īriju un Ziemeļīriju pēc ilgiem nemiera gadiem bija slēgta Lielās piektdienas vienošanās, pārtraucot asiņainas sadursmes. Tādēļ mediji lēš, ka viņš būs ļoti piesardzīgs un mazāk prasīgs robežas atjaunošanai, zinot, cik dārgi tas var maksāt, un cik lielas bažas ir par to, ka robežas Īrijas salas iedzīvotājus atkal varētu sanaidot.
Eiropas Savienība septembra sākumā gatavojas publicēt redzējumu par situāciju Īrijā.
Dublina piedāvā visu šo sāgu risināt, Lielbritānijai neaizejot no Eiropas Savienības muitas savienības, pret, ko Londona iebilst, jo, ja reiz prom no bloka, tad prom.
Šis būs trešais sarunu raunds, un pavisam tuvu ir oktobris, kad visiem trim sarežģītajiem punktiem – par robežām, pilsoņiem, naudu, būtu jābūt izrunātiem un varētu virzīties tālāk. Taču tie ir plaši un piņķerīgi procesu lauki, kuros lēmumi izšķirs dzīves, likteņus un vēsturi, tādēļ, saprotams, steiga nav vēlama un to risināšanas smagums ir dabisks.
„Nedz Brisele, nedz Dublina vēlējās Lielbritānijas aiziešanu, to izlēma Briti paši,” izdevumam „The Guardian” norādījis kāds Eiropas institūciju pārstāvis, liekot saprast, ka reti kurš to, vismaz Briselē, vēlas, bet irstošās ģimenes mantojums tagad ir jāsadala visiem.
„Brexit” sarunas kā allaž Briselē ilgs vairākas dienas, līdz ceturtdienai, 31. augustam, un tad Londonas delegācija atgriezīsies mājās, lai gatavotos nākamajai kārtai pēc mēneša.
Cik tālu tajās būs tikts un vai iezīmēsies konkrēti risinājumi problēmām, kas prasīs ļoti precīzus, tehniskus, likumā apstiprinātus nosacījumus, arvien ir grūti prognozēt. Visticamāk – nē, jo pagaidām nav neviena signāla arī no diplomātiskiem avotiem, ka kādā no jomām būtu redzams būtisks progress.
„Brexit” sarunām teorētiski pilnībā būtu jānoslēdzas 2019. gada 29.martā, taču, vērtējot tempu, kādā tās notiek patlaban, daudzi lēš, ka nolikto laiku, visām pusēm balsojot, visticamāk nāksies pagarināt.
Taču, kamēr politiskās sarunas notiek tādā tempā, kādā iespējams un līdz reāliem risinājumiem, acīmredzot ir tālu, pavisam skarba īstenība iestājas Briselē mītošo un strādājošo britu dzīvē.
Vēl pirms dažām dienām atvadu sveicienus mājām kādam britu draugam, kam institūcijās noslēdzies līgums un, ko nepagarina. „”Brexit” nebūt nav tā teikt „uz papīra”,” viņš skumīgi secināja.
