Lielbritānijas premjerministres Terēzas Mejas vizīte Īrijas galvaspilsētā Dublinā un tikšanās ar premjerministru Endu Keniju mazliet nomierinājusi tos satrauktos prātus, kas Īrijā ar lielām bažām gaida martu, kad Londona ir solījusi oficiāli iesniegt prasību par izstāšanos no Eiropas Savienības.
Īrijai, kurai Lielbritānija ir nozīmīgākais ekonomikas partneris, turpmākais process var nest visbūtiskākos zaudējumus. Pēc aiziešanas no Eiropas Savienības un, ja Brisele tā nolemj, arī no kopējā tirgus, Lielbritānijai nāktos pārslēgt līdzšinējos līgumus ar visām Eiropas Savienības dalībvalstīm, tajā skaitā arī ar Īriju, un turklāt atjaunot robežas, kuras šķērsojot nāktos uzrādīt pases.
Tas īpaši sarežģīti izrādītos Īrijas salā, kuras Ziemeļos atrodas Lielbritānijai piederošā Ziemeļīrija. Ja šeit nāktos atjaunot robežu starp Ziemeļīriju un Īrijas Republiku, tad vietējo iedzīvotāju ikdiena pārvērstos murgā, tā kā jau daudzus gadus īri no abām salas pusēm šķērso dabā vairs neeksistējošo robežu, strādā abās salas pusēs, zemnieki piegādā savu produkciju kooperatīviem un veikaliem gan Īrijā, gan Ziemeļīrijā.
Vietējie arī bažījas, ka robežas atjaunošana atgādinātu par lielajiem nemieriem, kad savstarpēji karoja Īrijas neatkarības aizstāvji un Karalistes piekritēji. Īrijas premjerministrs Enda Kenijs tikšanās noslēguma preses konferencē apliecināja, ka abu valstu valdības cieši sadarbosies.
„Mēs vienojāmies, ka mūsu valdībām ir ārkārtīgi svarīgi strādāt kopā, lai Īrijas Lielās piektdienas jeb savulaik panāktās vienošanās par miera procesu un turpmāko līgumu iznākums allaž būtu aizsargāts un to neietekmētu Lielbritānijas aiziešanas no Eiropas Savienības un turpmākie procesi,” uzsvēra Kenijs.
“Mēs arī diskutējām par brīvās tirdzniecības saglabāšanu starp Lielbritāniju un Īriju un to, cik svarīgi ir neatjaunot stingro robežu. Es norādīju, ka tam būtu ārkārtīgi smagas sekas, un to premjerministre pilnībā izprot,” sacīja Kenijs.
Arī Terēza Meja piekrita Īrijas valdības vadītājam.
„Mūsu iknedēļas tirdzniecība ir 1,2 miljardu eiro vērta. Un neviens negrib, lai tā mazinātos. Lielbritānijas valdība sarunās par izstāšanos jo īpaši ņems vērā Ziemeļīrijas situāciju,” solīja Meja.
“Un es esmu gandarīta, ka mūsu Eiropas partneri ir pauduši izpratni par Ziemeļīrijas un Īrijas situāciju un to, lai tūkstošiem mūsu pilsoņu varētu turpināt katru dienu brīvi ceļot,” piebilda Meja.
Taču joprojām daudz jautājumu ir neatbildēti, proti, kā šīs attiecības veidosies realitātē, jo Īrijai kā Eiropas Savienības dalībvalstij nāksies pielāgoties bloka kopējai nostājai. Tiesa, Lielbritānijas aiziešanu no Eiropas kopējā tirgus nevēlas arī citas valstis, kurām ir spēcīgas un labas tirdzniecības attiecības ar Apvienoto Karalisti.
Otrdien, 31.janvārī, arī Lielbritānijas parlaments sāk debates par likumprojektu, kas ļaus premjerministrei Terēzai Mejai sākt procedūru valsts aiziešanai no Eiropas Savienības.
Jau vēstīts, ka Lielbritānijas Augstākā tiesa pieņēma lēmumu, ka vispirms Lielbritānijas parlamentam būs jādod zaļā gaisma par valdības nodomiem un plānu. Tas kopējo situāciju varētu vērst visai spraigu, jo liela daļa parlamenta deputātu ir par Lielbritānijas palikšanu Eiropas Savienībā.