Rīta Panorāma

Intervija ar Lauru Leontjevu un Margaritu Dudčaku

Rīta Panorāma

Intervija ar Vilni Ķirsi

Intervija ar Inu Strazdiņu

«Brexit» mezgls un spāņu kaislības. «Pasaules panorāma» prognozē TOP notikumus ārzemēs

Jau trešdien, 1. maijā, apritēs aprit 15 gadu, kopš Latvija un kopumā 10 valstis pievienojās Eiropas Savienībai (ES). Tas bija liels notikums abām pusēm, jo lielākā daļa no jaunajām dalībvalstīm bija padomju okupācijā vai sociālisma ietekmes zonā bijušās valstis.  Šo dienu, kas sakrīt arī ar Darba svētkiem, atzīmēs daudzviet Eiropā. Vēl šī nedēļa būs zīmīga ar "Brexit" sarunām un valdības veidošanu Spānijā, kur pagājušās nedēļas nogalē notika parlamenta ārkārtas vēlēšanas.

Jauna ES paplašināšanās viļņa iespējas

Šo dienu pieminēs visās desmit valstīs, kuras 2004. gada 1. maijā pievienojās Eiropas Savienībai. Polijas premjerministrs Mateušs Moroveckis ir aicinājis kopā visas dalībvalstis, kuras pievienojušās ES pēdējos gados. Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa ("Jaunā Vienotība") vietā Latviju pārstāvēs ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs ("Jaunā Vienotība"). Būs diskusijas par ES sasniegumiem un nākotni.

Eiropas Komisijas (EK) prezidents Žans Klods Junkers medijos ir paudis, ka ir no tiem politiķiem, kurš nekādā gadījumā nenožēlo ES paplašināšanos, lai gan tas nav arī viegli, jo pie kopējā galda ir daudz vairāk valstu ar dažādiem uzskatiem, ekonomisko attīstību un ES nākotnes redzējumu. Viņš paplašināšanos ir nodēvējis par austrumeiropiešu drosmes soli un Eiropas kontinenta, ģeogrāfijas un vēstures atjaunošanu.

Virkne Balkānu valstu ir izteikušas vēlmi iestāties ES un arī ir sākušas tuvināšanās ceļu. Vistuvāk patlaban ir Serbija un Melnkalne,

taču tas, kad un vai paplašināšanās varētu notikt, nav zināms, jo abām valstīm ir jāizpilda daudz dažādu mājas darbu. Arī Turcija jau ļoti ilgi klauvē pie ES durvīm, taču tādas valstis kā Vācija un Francija aktīvi iebilst.

9. maijā - Eiropas dienā - Rumānijas pilsētā Sibiu būs Rumānijas, kas patlaban ir ES prezidējošā valsts, rīkots valstu vadītāju samits par Eiropas nākotni, kurā, paredzams, paplašināšanās būs viens no galvenajiem tematiem.

Lielbritānijā turpina šķetināt "Brexit" mezglu

Lielbritānijā ir sākušās sarunas starp toriju vadītās valdības ministriem un opozīcijā esošajiem leiboristiem, lai risinātu "Brexit" strupceļu. Sarunas vada Lielbritānijas valsts sekretārs Filips Hamonds, un tajās ir iesaistīti vairāki valdības ministri, kuri ir izteikušies, ka tomēr vēlas panākt, lai Lielbritānijai nebūtu jāpiedalās maijā Eiropas Parlamenta vēlēšanās un vienošanās par izstāšanos būtu pirms tam, taču izskatās, ka tas nebūs iespējams.

Iepriekš ir izskanējis, ka otrdien, 30. aprīlī, būtu jābūt skaidram, vai tiešām vienīgā iespēja, kā pārtraukt šo strupceļu, būtu jaunas vēlēšanas vai referendums, kā to pieprasa vadošie leiboristi.

Šobrīd vienošanās ir, ka Lielbritānija pamet ES 31. oktobrī.

Spānijai priekšā kaislīga valdības veidošana

Arī Spānijai nav gājis secen vispārējais antimigrācijas un populisma vilnis. Galēji labējā partija "Vox" ("Balss") ar 10,3% balsu ir piektajā vietā, un tai parlamentā būs 24 vietas no 350. Lai arī tas nav ārkārtīgi daudz, tomēr pirmo reizi kopš 1982. gada Spānijā kāda galēji labējā partija iegūst šādu atbalstu. Partijas līderis ir sacījis, ka tas ir tikai sākums.

Kopumā šīs bija vēlēšanas, kurās Spānijā sasniegta trešā augstākā balsotāju aktivitāte Spānijas demokrātijas vēsturē – 77,38%.

Tagad notiks sīvs valdības veidošanas process, un jaunajā koalīcijā varētu būt arī vai nu Basku nacionālistu partija vai katalāņu seperātisti, prognozē analītiķi.

Ārkārtas vēlēšanas Spānijā notika svētdien. Visvairāk balsu izcīnījuši līdzšinējā premjerministra Pedro Sančesa pārstāvētie sociālisti, kas ir uzlabojuši savu sniegumu salīdzinājumā ar iepriekšējām vēlēšanām 2016. gadā. Vēlēšanu zaudētāja ir konservatīvā Tautas partija, kuras mazākuma valdība bija pie varas līdz pagājušā gada jūnijam. Trešajā vietā ar 15,9% balsu ir centriski labējā partija "Ciudadanos" ("Pilsoņi"), tai ar 14,3% balsu seko kreisā partija "Unidos Podemos" ("Apvienoti mēs varam").

Sančesam pirmstermiņa vēlēšanas nācās izsludināt tāpēc, ka parlaments februārī noraidīja viņa mazākuma valdības sastādīto budžetu 2019. gadam.

Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti