"Brexit" liktenis – neskaidrs
Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons reiz poētiski izteicās, ka labāk "mētātos grāvī miris", nekā pagarinātu "Brexit" termiņu. Tagad viņam atlikušas vien 10 dienas, lai pārliecinātu parlamenta deputātus atbalstīt viņa panākto "Brexi" vienošanos ar Briseli. Un tas nesolās būt viegli.
Lielbritānijas parlaments vienošanos jau noraidījis vienu reizi, un parlamenta spīkers atteicies ļaut balsot par to vēlreiz – jo pagaidām nekas pēc būtības nav mainījies. Ja tomēr Džonsons pēdējās dienās izrāda izcilas sarunvedēja un oratora spējas, tehniski vēl ir iespējams pieņemt izstāšanās likumu līdz 31. oktobrim. Par to parlaments sāks debates otrdien, 22. oktobrī.
Pats premjerministrs ne reizi vien izteicies, ka gatavs izstāties arī bez vienošanās. Taču šāda iespēja krietni vien samazinājusies, jo (jau atkal pateicoties Lielbritānijas parlamenta rīcībai) apstiprināts likums, kas liek Džonsonam lūgt izstāšanās pagarinājumu Briselei, ja nav iespējams vienoties. Džonsons to arī izdarījis, taču ar kādu politisku viltību – lūgums nav parakstīts, bet tam pievienotā vēstule, kurā tiek kritizēta termiņa pagarināšana – gan.
Līdz ar to ticamākais scenārijs ir "Brexit" termiņa pagarinājums vēl uz trīs mēnešiem. Tas paver iespēju jaunu ārkārtas vēlēšanu sarīkošanai Lielbritānijā.
Iepriekšējā pieredze Terēzas Mejas valdīšanas laikā liecina, ka konservatīvie spēki var tikt sodīti un tajās zaudēt balsis. Tomēr arī opozīcijas lielākais spēks - leiboristu partija - pašlaik piedzīvo iekšēju krīzi.
Bažas par vardarbību Sīrijas ziemeļos
Otrdien, 22. oktobrī, noslēdzas izsludinātais piecu dienu pamiers starp starp Turcijas armiju un kurdu kaujiniekiem Sīrijas ziemeļos. Līdz ar to pastāv ievērojamas bažas par vardarbības atsākšanos.
Pamiera noslēgšanas priekšvakarā reģionu pametošo ASV bruņutehniku kurdu civiliedzīvotāji apmētāja ar olām un tomātiem. Ar to tika izteikts sašutums par Donalda Trampa lēmumu izvest amerikāņu karavīrus un pamest likteņa varā kaujiniekus, kuri bija vienīgais kaujasspējīgais spēks šajā reģionā cīņā pret teroristisko organizāciju "Daīš" jeb "Islāma valsti".
Taču Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans arī kurdus sauc par teroristiem, saistot tos ar radikālās Kurdistānas strādnieku partijas (PKK) militāro flangu. Tas gadu desmitiem cīnās, tostarp ar teroristiskām metodēm, par kurdu valsts izveidošanu.
Erdogans iecerējis Sīrijas un Turcijas pierobežā izveidot buferzonu, kurā tiktu izvietoti Turcijā esošie Sīrijas bēgļi. Tas rada jautājumus par to, vai netiek pārkāpti starptautiskie likumi, jo masveida tautu pārvietošana, kas izmaina demogrāfiju (šajā gadījumā par labu arābiem un par sliktu kurdiem) ir aizliegta. Vienlaikus ir bažas par tūkstošiem "Daīš" kaujinieku un viņu ģimeņu atrašanos reģionā, jo militāro operāciju dēļ kurdu spēkiem trūkst resursu to apsargāšanai.
Būtiska var izrādīties otrdien, 22. oktobrī, Sočos gaidāmā Turcijas prezidenta tikšanās ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu.
Ņemot vērā amerikāņu aiziešanu no Sīrijas un Bašara al Asada režīma panākumus pilsoņu karā ar Krievijas militāru atbalstu, pašlaik grūti iedomāties galīgu risinājumu Sīrijas pilsoņu karam bez aktīvas Krievijas līdzdalības.
Kanādā vēl četri gadi liberāļu vadībā
Kanādas premjerministrs Džastins Trudo un viņa vadītā Liberālā partija var svinēt uzvaru, liecina vēlētāju aptaujas pie iecirkņiem ("exit poll"). Lai gan premjera popularitāte ir cietusi saistībā ar dažiem skandāliem un viņam būs jāvalda mazākuma valdība, opozīcijā esošie konservatīvie nav spējuši pārliecināt kanādiešus par nepieciešamību mainīt valsts politisko kursu. Pašlaik liberāļi dominē 157 vēlēšanu apgabalos pretēji 121 apgabalam, kur priekšgalā izvirzījušies konservatīvie.
Tāpat parlamentā iekļuvušas mazākās partijas – franciski runājošajā Kvebekā tradicionāli dominējis Kvebekas bloks, kas vēlas panākt Kvebekas nošķiršanu no pārējās Kanādas. Parlamentā partija izcīnījusi 32 vietas. 25 vietas varētu būt Jaunajai demokrātiskajai partijai, kuras vadībā pirmo reizi Kanādas vēsturē ir sikhu izcelsmes politiķis Džagmīts Sings, bet ''zaļo'' partija parlamentā ieguvusi trīs deputātu vietas.
Tikmēr pats Kanādas premjerministrs Džastins Trudo (līdzīgi kā Francijas prezidents Emanuels Makrons) kļuvis par vienu no simboliem mūsdienīgai liberāldemokrātiskai politikai, kurā uzsvars likts uz progresīvismu. Tā ir uz sociālām pārmaiņām mērķtiecīgi virzīta politika ar valsts aktīvu iesaistīšanos sabiedriskās dzīves regulēšanā. Piemēram, Kanādas valdība Trudo vadībā noteikusi oglekļa nodokli par gaisa piesārņošanu, no citām valstīm pieņēmusi lielāko trešo valstu bēgļu skaitu (28 000), palielinājusi valsts izsniegtos pabalstus iedzīvotājiem un legalizējusi marihuānu.
Kanāda pašlaik vada arī NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupu Latvijā. Līdzīgi kā lielā kaimiņvalsts ASV, tā bijusi cieša Baltijas valstu transatlantiskā sabiedrotā neatkarīgi no tā, vai iekšpolitikā dominē liberālie vai arī konservatīvie spēki.
