ĪSUMĀ:
- Terēza Meja: Neatrisināts ir tikai Īrijas robežas jautājums.
- Londona piedāvā risinājumu, kas pasargātu Ziemeļīriju un Īriju no cietās robežas, ja notiek “Brexit” bez vienošanās.
- Londona piedāvā šādu risinājumu visai Lielbritānijai; Brisele nepiekrīt.
- Taču par šo priekšlikumu Mejas partijā un Lielbritānijas valdībā ir dalīti uzskati.
- Donalds Tusks: “Brexit” bez vienošanas – reāla iespēja.
Jau trešdien Briselē sāksies Eiropas Savienības līderu samits, kurā bija paredzēts saņemt tādu abu pušu sarunu rezultātu, kas jau būtu tuvu noslēgumam. Taču Lielbritānijā arī otrdien turpinās asas debates parlamentā un valdībā.
„Mēs ieejam sarunu noslēdzošajā fāzē,” tā, stājoties parlamenta un valdības priekšā, sacīja Lielbritānijas premjerministre Terēza Meja, atskaitoties par situāciju, kādā šobrīd ir Eiropas Savienība „Brexit” sarunās ar Lielbritāniju.
Daļa politiķu reaģēja ar smiekliem, apliecinot, cik dažādās domās par „Brexit” procesa gaitu ir un to, ko piedāvā Eiropas Savienība.
Terēza Meja norādīja, ka šobrīd vienīgais, kas vēl ir atlicis neatrasināts, ir Īrijas robežas jautājums - vai tā ir jāatjauno, ja Lielbritānija aiziet no vienotā tirgus un muitas savienības.
Lielbritānija piedāvā garantijas risinājumu, kas pasargātu Ziemeļīriju un Īriju no cietās robežas ieviešanas, ja gadījumā Lielbritānija tomēr aiziet no Eiropas Savienības, nespējot vienoties par nākotnes sadarbību tirdzniecībā.
Arī Eiropas Savienība šādu risinājumu neizslēdz, taču šajā ziņā Londonas un Briseles skatījums ir atšķirīgs – Lielbritānija vēlas, lai šāds saudzējošais pārejas periods, kamēr tomēr abas puses rod risinājumu, attiecas uz visu Lielbritāniju, kamēr Brisele tajā redz tikai Ziemeļīriju, kam Lielbritānijas premjerministre Terēza Meja nepiekrīt.
„Šis rezerves risinājums būtu apdrošināšanas polise cilvēkiem, kuri dzīvo Ziemeļīrijā un Īrijā. Iepriekš Eiropas Savienība piedāvāja tādu formulu, kurā Ziemeļīrija būtu vien pati atgriezta un pievienota Eiropas Savienības muitas zonai un daļēji kopējam tirgum, tajā pašā laikā atšķirot to no Apvienotās Karalistes kopējā tirgus. Es jau daudzkārt esmu sacījusi, ka nekad tam nepiekristu, neraugoties uz to, ka diez vai jebkad šāds scenārijs piepildītos,” uzsvēra Meja.
Taču arī par šo priekšlikumu pašā Mejas partijā un Lielbritānijas valdībā ir dalīti uzskati, jo daļa aktīvāko „Brexit” atbalstītāju uzskata, ka Lielbritānijai nedrīkst būt nekāda pārejas perioda, kas saglabā tās saistības ar Eiropas Savienību, un izskan arī visai krasas prasības tomēr šķirt Īrijas republiku no Ziemeļīrijas, ko - īpaši uzņēmēji Īrijas salas abās pusēs - uztver ar lielu satraukumu.
Lai arī neizbēgami tuvojas diena, kad Lielbritānijai no Eiropas Savienības ir jāaiziet, mediji ir pamanījuši, ka Briseles un arī pārējo dalībvalstu pusē, izņemot ļoti ieinteresētās Īrijas, tik lielu spriedzi kā pašā Lielbritānijā nemana.
Arī ietekmīgā Vācija ietur nogaidošu pozīciju, ko daudzi skaidro ar Angelas Merkelas politiskajām grūtībām pašmājās. Eiropadomes prezidents Donalds Tusks gan savā sociālās saziņas vietnes „Twitter” kontā ir norādījis, ka šobrīd iespēja, ka Eiropas Savienība un Lielbritānija šķiras bez vienošanās par nākotnes attiecībām, izskatās ļoti reāla.
