Mejas un Junkera pirmdienas tikšanās Briselē var izšķirt, vai jau nākamnedēļ valstu politiskajiem līderiem izdosies pāriet pie nākamās sarunu kārtas.
Robeža starp Īriju un Ziemeļīriju ir viens no sarežģītākajiem jautājumiem sarunās par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības. Jau no paša sākuma Brisele izvirzīja šo punktu kā vienu no prioritātēm. Bez risinājuma robežas jautājumā nebūs iespējams uzsākt sarunas par turpmākajām tirdzniecības attiecībām starp Apvienoto Karalisti un Eiropas Savienību pēc 2019. gada marta.
Tādēļ Lielbritānijas premjere Terēza Meja pirmdien ir ieradusies Briselē. Tomēr viņas pusdienas ar Eiropas Komisijas priekšsēdētāju Žanu Klodu Junkeru krietni ievilkās. Viens no iespējamajiem risinājumiem ir, ka Ziemeļīrija turpinās saskaņot savus likumus ar Eiropas Savienību arī pēc Lielbritānijas izstāšanās no bloka. Jau tagad daļa likumu Ziemeļīrijā atšķiras no tiem, kas valda pārējā Apvienotās Karalistes teritorijā. Šāds risinājums ļautu saglabāt tirdzniecību un ceļošanu starp abām Īrijas salas daļām, tāpat kā līdz šim.
Tomēr nebūt ne visi piekrīt šādam risinājumam. Demokrātisko unionistu partijas vadītāja Arlīne Fostera jau ir paziņojusi, ka Ziemeļīrijai ir jāizstājas no Eiropas Savienības uz tādiem pašiem nosacījumiem kā pārējām Lielbritānijas daļām.
Baumas par to, ka Meja varētu atļaut Belfāstai pēc būtības palikt Eiropas Savienības vienotajā tirgū, izsauca reakcijas arī no citiem Apvienotās Karalistes reģioniem.
Londonas mērs Sadiks Kāns ir sacījis - ja vienai Lielbritānijas daļai var tikt piešķirti īpašie nosacījumi, tad nevajadzētu būt iemeslam, kādēļ arī Londona nevarētu izmantot ko līdzīgu.
Kāns atgādināja, ka vairums Londonas iedzīvotāju ir nobalsojuši par palikšanu blokā un ka izņēmuma stāvoklis ļautu saglabāt desmitiem tūkstošu darbavietu. Līdzīgi izteicās arī Skotijas pirmā ministre Nikola Stērdžena, kā arī Velsas reģiona vadība.
Visticamāk, nekas no tā nepatiks arī karstākajiem “Brexit” aizstāvjiem, kuri uztver šādus kompromisus kā piekāpšanos Briselei. Stingrās līnijas piekritēji uzstāj, ka piekāpjoties valdība nonāk pretrunā ar iedzīvotāju vairākuma izteikto vēlmi skaidri un pilnībā pamest Eiropas Savienību.
Tomēr iespējamais kompromiss ļautu sarunām par Lielbritānijas izstāšanos pavirzīties uz priekšu. Lēmums par to būtu jāpieņem jau nākamās nedēļas beigās gaidāmajā Eiropas Savienības valstu līderu samitā.
Londona jau sen vēlas sākt sarunas par turpmākajām tirdzniecības attiecībām. Tomēr Brisele to atsakās darīt, pirms ir panākta vienošanās par šķiršanās nosacījumiem. Pēc iepriekšējā samita Vācijas kanclere Angela Merkele norādīja, ka otrā sarunu kārta būs vēl sarežģītāka par to, kas risinās pašreiz.
Jau ziņots, ka pērn, jūnijā 52% iedzīvotāju referendumā nobalsoja par Apvienotās Karalistes izstāšanos no Eiropas Savienības. Valdība oficiālo pieteikumu par aiziešanu no ES iesniedza šogad martā.
Bet Lielbritānijas izstāšanās sarunas no Eiropas Savienības sākās šogad 19.jūnijā. Oficiālo Londonu tajās pārstāv “Brexit” lietu ministrs Deivids Deiviss, bet ES - Eiropas Komisijas (EK) pārstāvis Mišels Barnjē. Brisele bija gatava ar Londonu pie viena galda sēsties jau ātrāk, tomēr sarunu uzsākšana tika atlikta, jo 8. jūnijā Lielbritānijā notika ārkārtas vēlēšanas, kurās premjerministre Terēza Meja cerēja iegūt vēl lielāku sabiedrības atbalstu viņas partijai un valdībai, un līdz ar to arī „Brexit” sarunām, taču Mejas vadītā Konservatīvā partija zaudēja absolūto vairākumu Lielbritānijas parlamentā.
