Lai gan nākamais ASV prezidents stāsies amatā tikai 20.janvārī, daudzas valstis jau tagad cenšas nodibināt kontaktus ar Donaldu Trampu un viņa topošo administrāciju. Lielas cerības uz “'īpašāka” statusa iegūšanu liek Lielbritānija, kas gatavojas izstāties no Eiropas Savienības (ES).
“Brexit” idejas virzītājam Farāžam no visiem Eiropas politiķiem ir, iespējams, vislabākās attiecības ar topošos ASV prezidentu Donaldu Trampu. Tāpēc nav pārsteigums, ka Tramps tviterī ierakstījis, ka gribētu, lai Farāžs kļūtu par Lielbritānijas vēstnieku ASV.
Tāda prakse gan nav ierasta, ka prezidents - topošs vai esošs - norāda citai valstij, ko tai vajadzētu likt vēstnieka amatā. Bet britu valdība, lai arī ilgojas pēc labām attiecībām ar Trampu, nav gatava šādu atzinību sniegt joprojām par marginālu politiķi uzskatītajam Naidželam Farāžam.
Britu ārlietu ministrs Boriss Džonsons, kurš gan arī atbalstīja “Brexit”, atzina, ka “mans cienījamais draugs, protams, būtu labs kandidāts, no otras puses – kā parlaments labi zina – mums Vašingtonā ir izcils vēstnieks, kas labi dara savu darbu gan ar esošo, gan topošo administrāciju, un mums uz šo pozīciju nav vakance”.
Bet par “Brexit” drīzāk gan viņš tiek sodīts, nevis atalgots. Farāžs ne tikai netiks pie vēstnieka amata, šobrīd Eiropas Komisija ir uzsākusi izmeklēšanu par to, ka Farāža vadītās partija UKIP, kas pārstāvēta Eiropas Parlamentā, ir izsaimniekojusi Eiropas naudu.
Par to liecina no Eiropas Parlamenta nākuši dokumenti – apmēram 150 tūkstoši mārciņu esot iztērēts UKIP aktivitātēs, kas nav saistītas ar Eiroparlamentu, bet gan ar “Brexit” referendumu. Viens no Farāža partijas biedriem gan to jau nodēvējis par atriebību.
Savukārt spekulācijas, vai Farāžs varētu tikt pie pēra titula un nokļūt britu augšpalātā – Lordu palātā, pagaidām nav apstiprinājušās. Taču britu premjere Terēza Meja nav arī noliegusi, ka šāda iespēja varētu pastāvēt.
Farāžs septiņas reizes neveiksmīgi mēģināja tikt ievēlēts britu apakšpalātā. Bet Eiroparlamentā viņam izdevies iekļūt jau kopš 1999.gada.
