Būtiskas politiskas pārmaiņas referenduma dēļ tiek gaidītas arī Skotijā un vairākās citās Apvienotās Karalistes daļās.
Iekšpolitiski Lielbritānijas referenduma izsludināšana tika saistīta ar premjera Deivida Kamerona mēģinājumiem konsolidēt savu Konservatīvo partiju, izlīdzinot atšķirības starp eiroskeptiskajiem konservatīvajiem spēkiem un tiem, kuri vairāk orientēti uz sadarbību Eiropas Savienībā.
Tomēr referenduma negaidītais iznākums panāca tieši pretējo, bet Kameronam nācās atkāpties, ierakstot savu vārdu vēsturē nebūt ne tādā kontekstā, kā viņš sākotnēji vēlējās.
“Teikšu atklāti – šī valdība tika ievēlēta, balstoties uz solījumu par referenduma rīkošanu. To mēs esam izdarījuši, un valdība tagad ir atbildīga par tālākajiem soļiem un ekonomikas stabilizēšanu. Mēs izvēlējāmies uzdot šo būtisko jautājumu, jo es ticu parlamentārai demokrātijai," sacīja Kamerons
"Ja runājam par šādiem lieliem lēmumiem, es domāju, ka ir pareizi prasīt iedzīvotāju viedokli, taču valdībai jāuzņemas atbildība,” atzina Kamerons.
Konservatīvo spēku eiroskeptiskā triumfa dēļ par ticamāko Kamerona pēcteci tiek saukts izstāšanās kampaņas līderis un bijušais Londonas mērs Boriss Džonsons. Tomēr liela daļa konservatīvo politiķu ir noskaņoti pret viņu.
Līdzīga situācija ir arī opozīcijā. Leiboristu un opozīcijas līderis Džeremijs Korbins, kurš šos amatu ieņem tikai gadu, tiek asi kritizēts par pārāk pasīvo kampaņu Eiropas Savienības atbalstam. Par uzticības zaudēšanu viņam paziņojuši deviņi tā sauktās ēnu valdības ministri, izdarot spiedienu viņa nomaiņai. Korbins gan uzsvēris, ka dara visu iespējamo, lai partiju saturētu kopā un turpinātu darbu.
“Tēriņu samazinājumi, kas varētu tikt veikti tuvākajā laikā, vissmagāk skars nabadzīgos. Darba zaudēšana, kas jau ir sākusies, ir ļoti nopietna problēma. Mēs esam apņēmušies aizsargāt šos cilvēkus. Esam apņēmušies no pašreizējās valdības pieprasīt atbildību par visiem šiem jautājumiem, jo lēmuma ekonomiskās un sociālās sekas skar visus,” uzsvēra Korbins.
Vienlaikus ar runām par lielāko britu partiju līdzšinējās varas struktūras sabrukšanu nerimst runas arī par pašas Apvienotās Karalistes sarukšanu. Skotijas politiķi atsākuši runāt par atšķelšanos, jo skoti referendumā izteica skaidru atbalstu dalībai Eiropas Savienībā.
“Ļaujiet man skaidri pateikt to parlamentam un mūsu draugiem Eiropā – mēs negribam vienkārši noskatīties, kā Skotija tiek izrauta no Eiropas. Tas būtu absolūti nedemokrātiski un nepieņemami,” pauda Skotu nacionālās partijas pārstāvis Anguss Robertsons.
“Mēs esam Eiropas valsts un paliksim Eiropas valsts. Ja tas nozīmē, ka mums nepieciešams vēl viens neatkarības referendums, tad tā arī būs!” sacīja Robertsons.
Tāpat kā Skotija, par palikšanu Eiropas Savienībā nobalsoja arī Ziemeļīrija, un tas īru republikāņu partijai “Šinn Feinn” ļāvis aktualizēt jautājumu par Īrijas salas apvienošanu, aicinot izsludināt arī šādu referendumu. Tomēr atšķirībā no Skotijas Ziemeļīrijā parlamenta vairākumu kontrolē britu lojālisti, padarot šo scenāriju par mazāk ticamu.
Jau ziņots, ka Lielbritānijas pilsoņu vairākums ceturtdien, 23.jūnijā, notikušajā vēsturiskajā referendumā izšķīrās par Apvienotās Karalistes izstāšanos no ES. Izstāšanos "Brexit" atbalstīja 51,9%, pret bija 48,1% balstiesīgo iedzīvotāju.
Lielbritānijas premjerministrs Deivids Kamerons pēc referenduma, kurā vairākums balsstiesīgo valsts iedzīvotāju nobalsoja par valsts iziešanu no ES, piektdien, 24.jūnijā, paziņoja, ka atkāpsies no premjera amata.
ES līderi pēc Lielbritānijas referenduma piektdien aicināja Lielbritāniju nevilcināties ar izstāšanās procesu.
