Latviešu studentu un pētnieku asociācijas tikšanās reizē Londonā tika prezentēta gan jaunākā informācija par rezidenta statusu eiropiešiem, gan diskutēts par problēmām, ar kādām šobrīd saskaras universitātes. Britu valdība uzsākusi jaunā rezidenta statusa pilotprojektu, kurā var piedalīties noteiktu universitāšu un medicīnas iestāžu darbinieki, taču jau šobrīd izgaismojušās pirmās problēmas, īpaši attiecībā uz studentiem.
“Raksturīgi, ka studenti dzīvo vienā dzīvoklī vai vienā mājā, un viņi dala izdevumus. Viņi nemaksā pašvaldības nodokli, kas angliski ir “council tax”, kas ir ļoti augsts nodoklis, ļoti lieli izdevumi. Tāpat elektrība ir dārga, gāze ir dārga, ūdens. Visus šos maksājumus veic, piemēram, izīrētājs vai pats mājas īpašnieks, un līdz ar to studenti nevar pierādīt, ka viņi ir oficiāli šeit dzīvojuši. Ļoti izplatīta prakse ir personīgi īrēt no kāda cilvēka, un šis cilvēks arī neiedod nekādu līgumu. Vai nemaz neļauj personīgi jums maksāt gāzes rēķinu vai pašvaldības nodokli. Līdz ar to studenti var saskarties ar problēmām pierādīt, ka viņi patiešām šeit ir dzīvojuši,” stāsta universitātes pasniedzēja Aija Lulle.
Juristi iesaka glabāt visus papīra dokumentus, jo vēlāk tie var lieti noderēt. “Sistēmai ir jāspēj apkalpot vairāk nekā trīsarpus miljonus ES pilsoņu, kuri dzīvo Apvienotajā Karalistē šobrīd. Tad nu acīmredzot ir jomas, kur pastāv individuāli apstākļi, kas nav iestrādāti sistēmā, un studenti un akadēmiķi varētu būt viena no šīm grupām,” norāda Kristofers Bens, juriskonsults “Seraphus Ltd”.
Universitātes iespēju robežās cenšas palīdzēt saviem studentiem un akadēmiskajam personālam, piemēram, dažas plāno segt izmaksas rezidenta statusa iegūšanai. Taču neskaidrība par nākotni ir ietekmējusi studentu skaitu jau šobrīd.
“Atsaucoties uz UCL universitātes datiem, ir jau novērojams kritums pieteikumiem no ES studentiem par vēlmi studēt šajā augstskolā. Tā kā šī konkrētā augstskola jau jūt “Brexit” ietekmi, samazinoties interesei no ES studentu puses. Ļoti iespējams, ka tas attiecas arī uz Latvijas studentiem,” saka ALSRUK vadītāja Sandra Martinsone.
“No sarunām ar tautiešiem, kuri jau ir gājuši cauri šim pirmajam testa līmenim, mēs redzam, ka tā situācija nav tik vienkārša. Britu puse saka, ka ir tikai vieni dokumenti, kas ir jāiesniedz. Izrādās, ka tur parādās arī darba kontrakti, kas nav tikai zem viena gada. Tā ka, protams, tajā situācijā parādās ļoti praktiski jautājumi,” norāda Latvijas vēstniece Apvienotajā Karalistē Baiba Braže.
Joprojām nav skaidrs, uz kādiem noteikumiem Apvienotā Karaliste izstāsies no Eiropas Savienības, tādēļ šobrīd ES pilsoņiem atliek tikai gaidīt, ko izlems britu parlaments, jo pieteikšanās jaunajam statusam sāksies ne ātrāk kā nākamā gada 30.martā.
