Studiju mobilitātes programmā “Erasmus+” gadā vidēji uz Lielbritāniju apmaiņas studijās vai praksē dodas ap 50 Latvijas studentu un līdz 18 studentu no Apvienotās Karalistes ik gadu iebrauc mācīties Latvijā. “Erasmus” ietvaros norit arī personāla mobilitāte, un gadā ap 30 pasniedzēju dodas uz šo valsti, bet līdz 20 pasniedzēju iebrauc Latvijā, stāsta Valsts izglītības attīstības aģentūras “Erasmus+” programmas departamenta pārstāve Dārta Darbiņa.
No visām jomām, kuras šajā programmā tieši Lielbritānijā studenti mācās, līderi ir uzņēmējdarbība, māksla un veselības aprūpe, atzīmē Darbiņa.
Tiesa gan, programmas "Erasmus+" nākamajā periodā no 2021. līdz 2027. gadam Apvienotā Karaliste vairs nepiedalīsies līdz ar izstāšanos no Eiropas Savienības. Latvijas studentu apvienības vadītāja Katrīna Sproģe norāda, ka tas ir zaudējums Latvijas studentiem, jo ārpus šīs programmas šis galamērķis būs dārgāks un sarežģītāks.
“Nevar noliegt, ka Lielbritānijā ir gana senas akadēmiskās tradīcijas. Turklāt, ja skatāmies, ka tā ir ne tikai iespēja doties apmaiņā, bet arī, piemēram, prakses iespējās. Jāskatās, kā viss tālāk attīstīties un virzīsies process,
bet ir jāņem vērā, ka līdz ar breksitu mēs kļūstam par trešo valsti Lielbritānijai un mainās visi noteikumi, kas saistās ar studiju maksām, un līdz ar to tās kļūst būtiski augstākas.
Tādējādi Lielbritānija vairs var nebūt tik saistoša mūsu jauniešiem un studētgribētājiem,” skaidro Katrīna Sproģe.
Mākslas akadēmijas studente Anna Vilāne rudenī bija devusies apmaiņas programmā tieši uz Lielbritāniju, bažījoties, ka turpmāk šī valsts vairs nebūs Eiropas studentiem tik brīvi pieejama.
“Es studēju mākslu, mākslas vēsturi, mākslas procesus. Manuprāt, tā [Lielbritānija] ir viena no tām vietām, kas ir liels spēlētājs mākslas pasaulē. Gribēju saprast, kāda ir viņu pieredze. Tomēr viņiem ir daudz tāda plašāka pieeja lielajiem mākslas darbiem un dažādiem aktuālajiem procesiem, kas studentam ir ļoti vērtīgi,” savu izvēli pamato Anna Vilāne, atzīmējot arī:
“Jāsaka jau, ka arī kaut kur citur ir tikpat vērtīgi aizbraukt, bet tieši par Lielbritāniju – tas ir žēl, ka vairs nebūs tādas iespējas tur braukt.”
Mākslas akadēmijas asociētā profesore, Ārlietu un izstāžu daļas vadītāja Elīna Ģibiete stāsta, ka Apvienotā Karaliste kā studiju galamērķis svarīga ir arī pasniedzēju pilnveidē.
“Protams, tas ir zināms zaudējums personāla mobilitātē, jo nav jau noslēpums, ka Lielbritānija, īpaši Londona, ir svarīgs mākslas un dizaina centrs Eiropā. Taču noteikti personāls brauks tāpat, bet būs jāmeklē citi līdzekļi. Taču mums arī ārpus “Erasmus” ir sadarbība ar vieslektoriem no Lielbritānijas un tām augstskolām, kas mums ir svarīgas, un arī abpusēji, es domāju, ka tā sadarbība paliks,” norāda Ģibiete.
“Erasmus+” programmas pārstāve Dārta Darbiņa skaidro, ka atsevišķi sadarbības līgumi, kurus augstskolas noslēgušas ar Lielbritānijas iestādēm, vēl ilgs līdz pat 2023. gadam.
“Šobrīd vēl ir pārejas periods, vienlaikus pastāv gan vecā “Erasmus+” programma, gan sākas jaunā.
Līdz ar to studentiem, iespējams, ir mulsinoša situācija, ka vienlaikus ir projekti, kuros var sadarboties ar Lielbritāniju, gan tādi, kuros nevar. Vienkāršoti sakot – augstskolas šobrīd vairs nevar pieteikties finansējumam, kura ietvaros var sadarboties ar Lielbritāniju, bet studenti vēl var doties uz savām augstskolām un vaicāt, vai ir vēl kāds vecās programmas projekts pieejams. Jāņem vērā, ka ir nepieciešama vīza tiem, kas dodas prakses mobilitātē, un arī tiem, kuru studiju mobilitātes periods ir ilgāks par sešiem mēnešiem,” stāsta Darbiņa.
Latvijas studenti Lielbritānijā veido aptuveni 2% no kopējā “Erasmus” projektā iesaistīto studentu skaita dažādās valstīs.
